Nedzirdīga, bet tāda pati kā citi. Marija brīvi runā vairākās valodās un studē Nīderlandē  (7)

19. oktobrī Marija saņēma Greiema Klārka stipendiju mācību turpināšanai. Šo stipendiju piešķir reizi gadā ar mērķi sniegt atbalstu augstākās izglītības apguvē cilvēkiem ar "Nucelus" paaudzes dzirdes implantiem. To piešķir kādā no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, un tās apmērs ir 5000 eiro. Marija piedzima nedzirdīga, un viņa ir pirmais cilvēks Latvijā, kas ieguvis kohleāro implantu.

Tagad Marijai ir 20 gadu un viņa runā vairākās valodās – latviešu, krievu, angļu un nedaudz holandiešu. Līdz trīs gadu vecumam meitene nerunāja. "Vecāki pamanīja, ka es visu daru kā pārējie bērni, vienkārši es nerunāju, un nolēma pārbaudīt – varbūt ir problēmas ar dzirdi," stāsta Marija. Izrādījās, ka meitene ir nedzirdīga. Vecāki meklēja informāciju par to, kā bērnam palīdzēt. Internets tajā laikā nebija tik plaši pieejams, bet viņi atrada informāciju par kohleārajiem implantiem, ko Latvijā tai laikā nelietoja.

Marija bija pirmais cilvēks Latvijā, kam Latvijā veica šī implanta ievietošanas operāciju. "Mani operēja, kad man bija gandrīz trīs gadi." Vecākiem iespējas apmaksāt operāciju bija jāmeklē pašiem. "Daudzi cilvēki palīdzēja, īpaši tēva kolēģi, ugunsdzēsēji, vienkārši cilvēki, ģimene. Vecāki pārdeva dzīvokli," stāsta Marija. Palīdzību sniedza arī labdarības fondi. Tagad šādas operācijas sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Marija stāsta, ka viens no iemesliem, kāpēc viņa pieteicās stipendijai, bija vēlme parādīt citiem, kāda var būt nedzirdīga cilvēka dzīve, pateicoties dzirdes aparātam. Marija vēlas parādīt, ka patiešām ir vērts veikt šāda veida operāciju. "Tieši tāpēc es tagad esmu tas, kas es esmu," par vecāku ieguldīto darbu un spēju dzirdēt saka Marija.

Marija neatceras to, kā iemācījusies runāt, bet vecāki esot stāstījuši, ka tas noticis reizē ar viņas māsu, kas ir divus gadus jaunāka. Pēc tam problēmas ar valodu vai citi sarežģījumi dzirdes dēļ nav piedzīvoti. "Es aizgāju uz parastu skolu, pirms pirmās klases apmeklēju sagatavošanas grupu." Marijai ļoti patika spēlēties ar citiem bērniem, un skolas gaitas viņa uzsāka jau sešu gadu vecumā.

"Bērnībā es pat nepamanīju, ka atšķiros no citiem. Man bija vienalga. Es nejutos citāda. Varbūt dažreiz, kad kaut ko nedzirdēju," stāsta Marija. Vienīgā atšķirība starp viņu un citiem cilvēkiem ir tā, ka aiz labās auss viņai ir piestiprināta ierīce, kas palīdz sadzirdēt. To viņa noņem, dodoties gulēt. Bez aparāta Marija neko nedzird. Marija nosmej, ka tāpēc viņa var labāk izgulēties, jo apkārtējie trokšņi viņu netraucē.

Marija stāsta, ka nespētu nemaz iztēloties savu dzīvi klusumā, bez dzirdes implanta. "Kad es to noņemu nost, es vienkārši iztēlojos skaņas." Ilgstoši gan viņa to darīt nevarētu. "Es pat nevaru iedomāties. Viss būtu citādi. Es neietu uz parastu skolu. Es nevarētu sadzirdēt savus vecākus, es nevarētu baudīt mūziku. Var tiešām sajukt prātā," par dzīvi klusumā saka Marija.

Tagad viņa pret šādām situācijām nodrošinās ar rezerves ierīci. Tāpat Marija seko līdzi, lai implanta baterijas kalpotu ilgāk. Tieši tāpēc viņa aukstā laikā vienmēr nēsā cepuri – pretējā gadījumā ierīce pārstātu darboties un viņa neko nedzirdētu.

Studēt Nīderlandē Marija izlēma tāpēc, ka atrada programmu, kas viņu ļoti interesē. "Man ir plāns iegūt zināšanas, iegūt pieredzi, strādājot ārzemēs, un atgriezties Latvijā un sakārtot pilsētas. Man tiešām patīk pie mums Latvijā," teic Marija. Studējot viņa ir apceļosi dažādas valstis, bet dzimtā zeme tomēr viņai ir vismīļākā.

Marija stāsta, ka dzīvošanas izmaksas Bredā esot līdzīgas tām, kādas būtu, ja viņa dzīvotu Rīgā. Mācību maksa gan esot zemāka. Ja neizdodas iegūt budžeta vietu studijām, tad izdevīgāk esot studēt Bredā. "Tagad es esmu saņēmusi stipendiju, kas kompensēs studiju maksu," priecājas Marija. Viņa gan norāda, ka galvenais iemesls, kāpēc viņa izvēlējās studēt ārpus Latvijas, ir konkrētā studiju programma. "Es aizbraucu uz turieni šīs programmas dēļ."