Diāna dzimusi un augusi Valmierā, tomēr pēc ģimnāzijas absolvēšanas devusies uz lielo Rīgu, kur ieguvusi maģistra grādu sociālajās zinātnēs. Tā kā Diāna nekad nav pratusi sēdēt rokas klēpī salikusi, arī studiju gados viņa paralēli mācībām strādājusi.
Laimīgā kārtā pieteikusies meitiņa Amēlija. Bet, godīgi sakot, arī tas nespēja pievaldīt Diānas apgriezienus, jo arī tad viņa meklēja dažādus veidus, kā būt kustībā. "Viss sākās ar Amēlijas pusdienu burciņām, tās bija tik mazas un fifīgas. Krāju, bija žēl izmest! Tad tām radās pielietojums – apdarināju tās ar mežģīņu lentēm. Radās mīlīgi mājas dekori – svečturīši. Un tad idejas nāca viena pēc otras – izdomāju apcakot arī zeķes, getras, tad lietussargus, somas, cimdiņus, taisīju matu lentes, auskariņus ar filcu… Kamēr Amēlija čučēja, ļāvos radošajām izpausmēm," par pašiem pirmsākumiem stāsta Diāna.