Kad pārējie kļūst veci un zāles ēd saujām. Kolorītā Māras kundze, kura nebeidz pārsteigt  (4)

Godīgi sakot, lai sāktu kaut ko atklāt par Māru, nemaz nezinu, ar ko sākt. Šķiet, ka viņa dara un var visu! Bet, lūgta sevi raksturot, viņa man teic: "Vispirms es esmu mīlētāja. Es esmu dzimusi mīlēt – mīlai un virtuvei. Un tas man ir jāpilda! Es domāju, ka katram jāizpilda savs dzīves uzdevums. Un katram ir jāatrod, kā dēļ tu esi nācis šajā pasaulē, tikai tad cilvēks ir laimīgs. Bet tas nav viegli!"

Māra ir precējusies četras reizes, turklāt pēdējā laulību ceremonija bijusi maģiskajā 07.07.07. Omulīgajai pensionārei ir divas meitas, un viņa uzņēmusies arī mazdēla audzināšanu, kurš tagad jau ir 19 gadus vecs.

Jau kopš bērnības Māru interesējusi medicīna, tomēr īstenot šo sapni un kļūt par ārstu gan nesanāca. "Es acīmredzot biju ne tam domāta," tā Māra. Pēc vidusskolas viņa uzsākusi mācības tehnikumā un ieguvusi finansista diplomu. Bet pēc tam sākusi arī darba gaitas. Kā teic pati: "Visu dzīvi esmu darījusi darbu, kas man nepatīk."

Lai arī karjerā viņa varbūt nespēja sasniegt savus sapņus, tas nenozīmē, ka sieviete būtu padevusies savos laimes meklējumos. Katru dienu viņa meklē nodarbes, kas varētu lietderīgi aizpildīt viņas stundas, kā arī radītu prieku. "Ja cilvēkam kaut kā pietrūkst, viņš meklē. Un, kas meklē, tas atrod. Sieviete vienmēr atrod izeju, tas nu ir fakts!"

Māra visu laiku ir nepārtrauktā kustībā. Divreiz nedēļā viņa iet vingrot, pārējās dienas – nūjot vai uz baseinu peldēt, vai arī apmeklē aerobikas nodarbības. "Ja man nedēļā ir viena brīva diena, tad ir labi."

Viņa teic – ja reiz ikdienā sanāk visu laiku būt kustībā, nepieciešams arī nedaudz piebremzēt. "Es meditēju. Es apguvu gan transcendentālo, gan kristīgo meditāciju," tā Māra, kura tomēr priekšroku devusi kristīgajai meditācijai – tā vairāk var iegūt mieru, kas viņai tik ļoti ir vajadzīgs. "Man agrāk māte teica – Dieva miers ir augstāks par visu. Es domāju – ko tu muldi, man ir jāpriecājas, man ir jādzīvo, man nav vajadzīgs miers. Dejoju rokenrolu un situ pa bungām," atceras Māra, skaidrojot, ka tagad prioritātes ir mainījušās.

Bet no kurienes šāda enerģija, kas, šķiet, Mārai ir neizsīkstoša? "Prieks rada enerģiju. Prieks dzīvot, satikties! Mani draugi visi kļūst veci. Un ko tad? Viņi sēž, zāles ar saujām ēd. Es saku – kusties, maita, ko tu sēdi?"

Dīkdienība noteikti neraksturo Māru. Un iespēju robežās viņa cenšas izvairīties no visiem nelietderīgajiem laika zagļiem, iegūstot absolūtu brīvību. "Manā istabā nav televizora. Un nav pat "mobiļņika"! Un nekad nebūs! Viņš mani slikti ietekmē. Mums visiem mājās ir, ja man vajag, lūdzu, pajautāšu. Bet man to nevajag! Man nepatīk, ka man kā vieglas uzvedības sievietei var uzzvanīt un pateikt "skrien šurpu"! Man gribas brīvību!"

Runājot par brīvības meklējumiem un jaunu horizontu izpēti, viena no Māras kaislībām ir ceļošana. Viņa apceļojusi tuvākas un tālākas zemes, kā arī redzējusi visus okeānus. Viņa apskata pasauli gan lidojot, gan pārvietojoties ar autobusu, gan pat dodas ceļā ar stopiem. Vienīgā no grupas peldējusies okeānā, nirusi, pat gājusi pa tuksnesi naktī – viņas pieredze ir neaprakstāma. Kopumā Māra labāk izvēles ceļot vienatnē vai šaurā kompānijā, nevis organizētās grupās – tajās mazāk var izjust apkārtni un rodas sajūta, ka esi "piesiets".

Arī par naktsmājām jautrā kundze neiespringstot – ja jau viņu nebiedē pat nāve, tad kur nu vēl nelieli sarežģījumi! Viņa stāsta, ka vienmēr viss atrisinoties pats no sevis. "Jūs varat ticēt, varat neticēt. Es svešā valstī eju uz baznīcu un lūdzu. Un man uzreiz ir, kur dzīvot." Arī ar mazdēlu aizbraucot uz Norvēģiju, Māra nebija pilnībā atrisinājusi nakšņošanas jautājumu, tāpēc tad, kad hostelī nav bijis vietu, bez liekām raizēm kādu dzīvojamo māju rajonā slējusi telti, kas viņai allaž ir līdzi šāda veida izbraucienos. "Telts, guļammaiss, vasara – nav tur daudz ko domāt," saka Māra.

Aizgājusi palūgt ūdeni kādam turpat dzīvojošam, viņš apdomājies un izpalīdzējis ģimenei. "Viņš teica, ka nevarot ārā gulēt, ar savu glauno auto aizveda mūs uz hosteli un samaksāja," par izpalīdzīgajiem ļaudīm stāsta Māra, kura atklāj – šī nav vienīgā reize, kad cilvēki nav bijuši vienaldzīgi.

Māras lielākais sapnis, runājot par ceļošanu, ir uzkāpt Everestā. Bet, vai tas piepildīsies, rādīs laiks – tur tomēr vajadzīgi ievērojami līdzekļi.

Mārai allaž patikusi dzeja. Un viņa ne tikai bauda to, bet arī pavisam nesen izmēģinājusi roku nedaudz piemirstajā arodā (agrāk viņa rakstījusi dzejoļus par mīlu). Tapuši septiņi dzejoļi, kuros meklējamas Māras dzīves pavedienu atblāzmas. "Stabils Rača stils. Stabils," tā par saviem dzejoļiem teic pensionāre.

Kolorīto kundzi saista vēl kāda mākslas joma – glezniecība. Apmeklējot mākslas izstādes, viņa iedvesmojusies un radījusi trīs darbus. "Mana dzīve", "Mūžam zaļā" un "Dusmas", ko konkrētajā dzīves mirklī veltījusi savam mazdēlam, kurš nav klausījies viņā, smejoties stāsta Māra. Bet šo nodarbi viņa pārtraukusi, pirmkārt, tāpēc, ka nepieciešami materiāli, otrkārt, Māra sapratusi, ka bez pamatiem šajā lauciņā neiztikt. "Domāju, nē, tur nekas nesanāk," tā Māra. Lai arī attīstīties šajā jomā viņa neturpināja, kundze teic – viņu interesējot abstraktā māksla.

Turpinot sarunu par fiziskajām aktivitātēm, atklājas, ka Māra ir ļoti vingra. Viņai vēl tagad pa spēkam ir špagats! "Sākās viss ar akrobātiku. Tad aizgāju uz mākslas vingrošanu. Bija sapņi par cirku. Tad es domāju – kamēr jauna, tikmēr cirkā vingrošu kupolā, pēc tam – ar tīģeriem vai citiem plēsoņām," skaidro mūžam rosīgā sieviete, kuras plāni tomēr mainījās.

Māru raksturojot vēl kāda interesanta iezīme: viņas sapņi esot pareģojoši. Dažkārt viņai "nākot informācija", proti, neilgi pirms kādas situācijas viņa sajūtot tās tuvošanos. "Es to nevaru izsaukt – tas vai nu nāk, vai nenāk. Esmu mēģinājusi izsaukt, bet ne vella!"

Lai arī kāda būtu Māras ikdiena, viss vienmēr atgriežas pie mīlestības. Vaicāta, kas ir vissvarīgākais attiecībās, Māra teic: "Jāsaka tā – galvenā ir ziedošanās. Ja tikai sevi mīlēs, tad nekas neiznāks. Jābūt ir visiem noteikumiem. Ja viens gribēs mājās dzīvot, otrs teltī – nekas nesanāks. Kas nevar piemēroties, tam ir grūti. Jāsaskan arī pārējām lietām. Galvenais, lai seksā saskan!"