Daiena Kītone dzimusi 1946. gada 5. janvārī Kalifornijā, ASV. Jāteic, ka jaunā Daiena ātri vien apjauta savas intereses, tādēļ pēc vidusskolas beigšanas pārcēlās uz Ņujorku, lai īstenotu savu lielo sapni. Lai arī Daiena nekļuva slavena vienā naktī, pamazītēm viņa virzījās pa karjeras kāpnēm, vispirms iekarojot Brodvejas skatuvi.
Runājot par viņas karjeras ziedu laikiem, tad noteikti vērts pieminēt tādas filmas kā "Godfather" (1973, 1974 un 1990), "Sleeper" (1973) un, protams, "Annie Hall" (1977), kas Daienai izpelnīja viņas pirmo un vienīgo "Oskaru". Vērā ņemama ir dalība arī filmā "Reds" (1981).
Pēc šī strauji virpuļojošā slavas perioda Daiena uz kādu brīdi nebija redzama tik veiksmīgās filmās, tomēr par aktrises "atgriešanos" kritiķi dēvē filmu "Baby Boom" (1987). Sieviete saprata, ka lielā mērā daļēja viņas veiksmes formula slēpjas komēdijās, tādēļ neturēja sveci zem pūra un piedalījās virknē šādu filmu, protams, atgriežoties arī pie kaut kā nopietnāka.
Arī pēc šī perioda Daiena lika savam vārdam izskanēt plašāk, piemēram, ar filmām "Marvin's Room" (1996), "Something's Gotta Give" (2003) un citām.
"Es biju ļoti normāls, viduvējs un vienkāršs cilvēks. Neviens no manis neko nesagaidīja un, paskatoties uz mani, neteica – "viņai ir nākotne". Es domāju, ka viss vienkārši ir ritējis lēnām un vienmērīgi. Man bija iespējas un es tās izmantoju tik labi, cik varēju, ņemot vērā "darbarīkus", kas man bija tādi, kādi tie bija," reiz kādā intervijā teikusi aktrise.
Aktrise vēl joprojām piedalās filmās un seriālos. Līdz šim Daiena dažādām balvām nominēta 54 reizes, bet mājās ar lielo balvu devusies 31 reizi, tostarp vienu "Oskaru" un diviem "Zelta globusiem".
Jāpiebilst, ka karjeras laikā aktrise vēlējās izmēģināt savu spēkus arī nedaudz citā lauciņā jeb, iejūtoties režisores lomā mūzikas videoklipos, kā arī TV projektos. Pirmā filma, kurā režisore bija Daiena, ir "Unstrung Heroes", kura pie skatītājiem nonāca 1995. gadā. Runājot par brīvo laiku un citām kaislībām, Daienai ļoti patīk fotogrāfijas, arhitektūra, dekorēšana. Tāpat viņa sarakstījusi arī vairākas grāmatas.
Cīņa ar bulīmiju
Tieši ap laiku, kad Daiena bija nospraudusi savu mērķi par aktrises karjeru, viņa sāka justies arvien nedrošāka par savām spējām, un tas savukārt lika viņai iedzīvoties mazvērtības kompleksos.
Nespējot pierast un pārdzīvot dažādas situācijas, viņa nereti atbildes uz savām problēmām centās atrast ēdienā. Būdama jauna meitene, kuras sapnis bija gozēties publikas priekšā, viņa tomēr uzskatīja, ka ir svarīgi piedomāt pie savas ēdienkartes un figūras. Drīz vien viņa atrada kādu "triku", kā to sauc pati. Daiena tolaik vēl nezināja, ka viņa ir iedzīvojusies nopietnā problēmā, kā arī to, ka to sauc par bulīmiju. "Tā bija briesmīga problēma. Neglīta un šausmīga," savās pārdomās nesen dalījusies Daiena.
Viņas cīņa ar slimību ilga piecus gadus, taču šajā periodā viņa bija iemācījusies savas problēmas diezgan veikli noslēpt, un jaunās sievietes ikdienas aizkulises nav zinājuši pat tuvākie, jo topošā zvaigzne visu centās veikli paslēpt. Šo slimību palīdzēja pārvarēt vien došanās pie psihologa.
Daienas trīs lielās mīlas: Vudijs Alens, Vorens Betijs un Als Pačīno
Lai arī Daiena pa īstam ieskatījās kinorežisorā Vudijā Alenā vien tad, kad abi kopā sastrādājās Brodvejā, kā pati rakstījusi savā grāmatā, ar viņu aizrauta jau bija krietnu laiku iepriekš. Aizsākās romāns. "Viņš ir tik smieklīgs, un es vienkārši viņu apbrīnoju – tā patiešām bija," viņa atzinusi, atskatoties uz savām senajām attiecībām.
Šķiet, ka abu draudzība bija Daienas veiksme vairākās jomās, jo, tā kā tolaik Alens bija uzsācis savu uzvaras gājienu un filmas tika veidotas vienas pēc otras, Daiena bieži vien tika uzskatīta par labu kandidatūru lomām. Starp citu, arī filmu "Annie Hall", par kuru aktrise saņēma savu pirmo un līdz šim vienīgo "Oskaru", režisēja Vudijs. Kā raksta "Daily Mail", tā tika īpaši sarakstīta Daienai un savā ziņā atklāja paša Vudija un Daienas stāstu. Tomēr, lai arī abu draudzība Daienai bija nozīmīga karjerā, tas nebūt nenozīmēja, ka viņa necīnījās arī pati.
Aktrise un producente jau pārkāpusi 70 gadu slieksni, un ne reizi nav precējusies. "Koncepts, ka tad, ja tu neesi apprecējusies, tava dzīve ir sagrauta, ir muļķības. Es nevaru iedomāties, ka man tagad būtu jāapprecas, tas nenotiks."
Bērnu adoptēšana 50 gadu vecumā un ģimenes veidošana
Lai gan agrāk Daiena gaidīja, kad būs stabilās attiecībās, lai dibinātu ģimeni, vēlāk viņa saprata –tas, ka nav atradusi cilvēku, ar ko būt kopā līdz sirmam vecumam, nebūt nav iemesls, lai nekad nekļūtu par māti. 50 gadu vecumā aktīvā sieviete adoptēja meitiņu Deksteru, bet vēl pēc pāris gadiem dēlu Djūku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
