Jēkabpiliešus Annu Strapcāni un Rolandu Viļumu saista ne vien radniecības saites, bet arī Daugavas līkloču krastu pilsētā izveidojies zīmols ar latviskām vērtībām – "Anrita". Lai arī mēdz runāt, ka ģimenes lokā labāk biznesu neveidot, šis ir lielisks piemērs, kas pierāda pretējo, turklāt nereti abu radošajam duetam pievienojas un izpalīdzīgu roku sniedz arī citi ģimenes locekļi.
Anna jeb vienā personā mamma, mājsaimniece un adītāja, kā pati teic, sirdī un prātā vēl joprojām ir jauna. Nav nozīmes, vai jāveic dārza darbi vai jāuzada smalks adījums, – Anna visus darbus paveiks bez liekiem iebildumiem, jo drīzāk bīstas no bezdarbības nekā no čaklas rosīšanās.
"Aizraušanās ar adīšanu aizsākās jau agrā bērnībā, kad piecu gadu vecumā tapa pirmie dūraiņi. Vēlāk interese par to nezuda, tādēļ skolas gados tika apmeklēts rokdarbu pulciņš, papildinot savas zināšanas un piedaloties darbu izstādēs," stāsta Anna. Čaklajai sievietei savas dzīves nodarbe jau bija izkristalizējusies agrā jaunībā, jo jau pēc vidusskolas viņa devās mācīties uz Politehnisko institūtu par šūšanas tehnologu, pēc tam strādājusi vairākos uzņēmos, iegūstot neatsveramu pieredzi. Likumsakarīgu notikumu rezultātā viņa reiz aizdomājās par sava uzņēmuma radīšanu, un, tā kā ideja šķitusi visai loģiska, drīz vien tapa uzņēmums "Anrita".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
