Jēgpilna reklāma un cīņa par līdztiesību. Apņēmīgās Zanes Feifas stāsts  (4)

Ar Zani tikāmies aģentūras telpās trešdienas pēcpusdienā. Saruna ieilga, jo runājamā patiešām bija daudz, bet to, kā pagāja laiks, pat nepamanīju. Iespējams, mēs būtu pļāpājušas vēl ilgi, bet Zanes kolēģi sāka viņu aicināt uz sapulci. Viņa ir cilvēks, kas vēlas darīt to, kas patīk un viņai ir svarīgi, lai katra diena ir jaudīga. Viņasprāt, reklāma nav tikai līdzeklis pārdošanai, tas ir rīks mērķu sasniegšanai, palīdzības sniegšanai, kā arī izpratnes veidošanai.

Zane sevi sauc par atkarīgu no adrenalīna, un, jautāta par hobijiem, viņa atbild: "Sporta mašīnas un slēpes patīk, un ūdenssports patīk." Zanei patīk vadīt auto, svarīgs ir interjers, dizains un vide viņai apkārt. "Kino ir vēl viena mana tāda mīlestība, īpaši dokumentālais kino un Eiropas kino."

Ikdienā viņai ir svarīgi, lai katrs projekts būtu jēgpilns un katrai reklāmai būtu pievienotā vērtība. Zane ar prieku iesaistās dažādu labdarības un sociāli nozīmīgu projektu realizēšanā, lai arī tie nozīmē izdevumus, nevis ienākumus. Viņa iestājas par dzimumu līdztiesību, vienādām iespējām un neslēpj, ka ir attiecībās ar sievieti.

Pēc studijām uzsāka darbu starptautiskas reklāmas aģentūras pārstāvniecībā Latvijā. "Ambiciozi uzrakstīju CV," nosmej Zane. "Pēc tam mani pārpirka." Viņa sāka strādāt vietējā aģentūrā, kur nostrādāja 10 gadus. Šajā laikā strādāja dažādos amatos un pat kļuva par vienu no aģentūras īpašniecēm. Paralēli realizēja arī citus projektus un, saprotot, ka šajā aģentūrā viņa nevar īstenot savas ambīcijas un ieceres, Zane kopā ar tagadējo biznesa partneri Ilonu Batņu attīstīja savu aģentūru "VUCA", kas līdz tam bija nodarbojusies tikai ar labdarības projektiem. Šajā laikā viņa arī ieguva papildu zināšanas, studējot maģistrantūrā Rīgas Stradiņa universitātē.

"Mums bija uzstādījums, ka mums jābūt top pieci aģentūrai, mums jābūt aģentūrai ar tēlu, mums jābūt aģentūrai, kura ir zināma," stāsta Zane. "VUCA" iestājās organizācijā "Latvian Art Directors Club" (LADC), un pašlaik Zane ir vienīgā sieviete tās padomē. "Septembrī mēs nosvinējām divus gadus," teic Zane, piebilstot, ka pirmā darbības gada laikā "VUCA" iekļuva "Dienas Bizness" veidotajā reklāmas aģentūru top 10.

Lai arī darbs Zanei ir būtisks, kā galveno savu uzdevumu viņa min spēju noturēt mugurkaulu un būt labam cilvēkam. "Būt pietiekami laimīgam un piepildītam pašam par sevi, nevis no ārējiem aspektiem. Man šķiet, ka labam cilvēkam būtu jābūt taisnīgam, godprātīgam," skaidro Zane. Viņa ir pamanījusi, ka daudzi cilvēki ir ļoti pārņemti ar sevi un egoistiski, daudziem pietrūkstot cilvēcīgas intereses par citu cilvēku dzīvēm.

"Naudas jau nav. Tas ieguldījums un tā nauda, un tās stundas, ko mēs patērējam, nāk no aģentūras. Aģentūra par to maksā, un tas nozīmē – lai tu varētu to darīt, tev arī vajag resursus," stāsta Zane.

Viņai visbūtiskākais, realizējot labdarības projektus, ir pats sākums. "Tad, kad tu saproti, ka ir problēma, un gribi viņu atrisināt," Zane piebilst, ka problēmas apzināšanās ir pirmais solis – pozitīvas emocijas un gandarījumu rada arī pats process, kā arī veiksmīgs rezultāts. Tas, ka labdarības kampaņu realizēšana jāveic, izmantojot esošos līdzekļus un par tām netiek saņemta samaksa, veicina aģentūras darbinieku radošumu, meklējot risinājumus. Zanei ļoti patīk arī tas, ka domas lidojumam nav nekādu ierobežojumu: "Tu vari darīt visu, ko vien tu gribi." Šādos projektos parasti iesaistās arī dažādi komercuzņēmumi: "Ja ir labs mērķis, viņi vienkārši ir gatavi nākt."

"Mēs tiešām cenšamies radīt darbus, kas mums pašiem patīk. Nevis brutāli tirgot, bet saprast, par ko tad tas zīmols iestājas," stāsta Zane. Viņa norāda, ka digitalizācijas laikmetā auditorijas vēlmēm un prasībām ir arvien lielāka nozīme tajā, kāda izskatās reklāma. Tas veicina reklāmas kvalitātes uzlabošanos.

"Man patīk salīdzinājums par zīmolu kā cilvēku," saka Zane. Ja viņš nav interesants, viņam nav, ko teikt, un viņam nav sejas un rakstura, uzmanību viņš nepiesaistīs. Ir jāsaprot, par ko viņš runā un par ko iestājas.

Zane norāda, ka līdztiesības jautājums viņai ir ļoti svarīgs ne tikai, veidojot reklāmu, bet arī ikdienā un saskarē ar kolēģiem un darbiniekiem. Zane nosmej, ka pa kuluāriem runājot – "VUCA" esot sieviešu aģentūra.

"Man šķiet, ka mēs reizēm dzīvojam tādā burbulī un mēs nepadomājam par to visu. Tā kā es strādāju reklāmā, man svarīgs ir tas tēls, kas tiek radīts par sievieti," stāsta Zane. Viņa atceras reklāmu, kur puskaila sieviete seksuālā pozā ir uzgūlusies ekskluzīvai automašīnai. "Sieviete ir padarīta par objektu," Zane skaidro.

Viņa norāda, ka ir svarīgi, lai sievieti uztvertu nopietni un cilvēki pievērstu uzmanību viņas prāta spējām, nevis izskatam. Zane norāda, ka tas bieži nenotiek ne tikai vīriešu, bet arī pašu sieviešu, kas panākumus karjerā un citās jomās, mēģina gūt ar savu izskatu un seksualitāti, dēļ. Viņa ir pārliecināta, ka uzskats – sievietes vienīgā misija ir apprecēties un dzemdēt bērnus – ir absurds. Tikpat absurdi, viņasprāt, ir domāt, ka sieviete var sasniegt savus mērķus, ja vienkārši pakoķetē un labi izskatās.

Zane gan uzsver, ka viņa neiestājas pret precēšanos un pret bērniem. Viņu neapmierina nevienlīdzīgas iespējas un stingrs lomu sadalījums, kas liedz iespēju izvēlēties sev piemērotu dzīves modeli.

"Es esmu cilvēks lecīgais, man īsti neviens neko nevar pateikt," par to, vai viņa ikdienā saskaras ar diskrimināciju savas seksualitātes dēļ, stāsta Zane. Tiesa, arī viņai ir bijuši smagi brīži, saprotot, ka pat diezgan tuvi cilvēki nebija gatavi pieņemt Zani tādu, kāda viņa ir. Ikdienā gan problēmu neesot daudz, jo cilvēki viņai apkārt ir pieņemoši un nav aizspriedumaini.

Pašlaik viņa plāno aktīvāk iesaistīties organizācijās, kas aizstāv geju un lesbiešu tiesības Latvijā. "Tas, ko homoseksuāli cilvēki grib, viņi grib patiesībā būt tādi paši cilvēki kā heteroseksuāli." Zane norāda, ka orientācija jau nemaina cilvēka būtību un viņa attieksmi pret dzīvi. Viņa arī uzsver, ka homoseksualitāte, tāpat kā heteroseksualitāte, nav atkarīga no cilvēka izvēles.

"Apzināties es sāku ap pusaudžu gadiem. Tas vēl bija laiks, kad datoru nebija, varēja aiziet uz bibliotēku kaut ko palasīt. Nebija informācijas, ko aplūkot, lai saprastu, kas tieši ar tevi notiek, un tās sarunas neeksistēja sabiedrībā, un tev attiecīgi arī īsti nav, ar ko par to runāt," laiku, kad viņa sāka saprast savu seksualitāti, atceras Zane. Par to, ka vispār pastāv homoseksuāli cilvēki, viņa nekad nebija pat dzirdējusi. Viņa pozitīvi vērtē to, ka pašlaik ir pieejama informācija par šo jautājumu, kas palīdz saprast, kas īsti notiek, un apzināties, ka tas nav nekas dīvains.

Zane atklāj, ka ir gājusi uz randiņiem arī ar puišiem, tomēr šāds attiecību modelis viņai nebija piemērots. Tajā laikā savas sajūtas Zane nevienam nestāstīja. Vecākiem par savu orientāciju paziņoja pēc iepazīšanās ar savu partneri. "Es mammai pateicu telefonsarunā," atceras Zane, "neko, māte bija šokā." Vecāki mēģināja atrast iemeslus un izskaidrojumus tam, kāpēc Zani neinteresē vīrieši. "Viņi ilgi domāja, ko viņi ir izdarījuši nepareizi, jo tas nav tas liktenis, ko tu novēli saviem bērniem." Atbildi gan nav izdevies atrast – arī zinātniekiem nav atbildes uz jautājumu, par to, kāpēc daļa cilvēku ir homoseksuāli. Zane ir ļoti priecīga par to, ka viņas mamma par savu meitu nekaunas.