Uz manu aicinājumu pastāstīt par pieredzēto pēdējo mēnešu garumā Elizabete ir atsaucīga, taču atzīst, ka vēl daudz darba priekšā – pirmajiem kilogramiem viņa teikusi ardievas, taču vēl nebūt negrasās apstāties. Smejot viņa saka, ka pēc pusgada vai gada noteikti būtu labāks stāsts, taču uzstāju, ka ir vērts stāstīt par cilvēkiem, kuri raduši ne tikai motivāciju ar sevi strādāt, bet arī tirda sevi dienu no dienas kļūt labākam. Nomesto kilogramu skaitam, protams, ir nozīme, taču galvenais ir pašam justies ar katru dienu spēcīgākam – gan fiziski, gan garīgi.
Elizabete stāsta, ka ik pa laikam uzsākusi gan sportot, gan veselīgi ēst, cik vien sevi atceroties, taču ātri vien slinkums atkal bijis klāt. "Slinkums vai arī kādi citi apstākļi, kas nespēja manī pietiekami nostiprināt motivāciju turpināt. Es drīzāk teiktu, ka lielākā problēma bija manā domāšanā, jo cilvēkam ir jāizaug līdz tam, lai ne tikai saprastu, ka ir jāsāk kustēties un kaut kas darīt, bet arī pieņemtu to, ka ir traki un vairs tā turpināt nevar.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
