Diāna studē Rīgas Stradiņa universitātē, lai iegūtu maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās un stratēģiskajā vadībā. Paralēli studijām viņa strādā Operetes teātrī par sabiedrisko attiecību speciālisti un savu nākotni saista ar mūziku. Prieku Diānai sniedz iespēja būt aktīvai, iespēja iepazīt jaunus cilvēkus un iespēja būt iedvesmotai ar to, ko viņa ikdienā redz.
Ģenētiskas slimības dēļ Diāna pārvietojas ratiņkrēslā. Viņa gan norāda, ka nejūtas kaut kādā veidā ierobežota, jo viņa ir tāda, kāda viņa piedzima, un ir tāda bijusi visu savu dzīvi. "Es šo dzīvi izdzīvoju tādu, kāda tā ir. Es esmu pieņēmusi, ka man tādai tiešām ir jābūt – Dievs mani tādu ir radījis." Bērnībā gan biiis citādāk – viņa, redzot, kā citi bērni skraida un spēlē bumbu, prātojusi, ka pēc gadiem, kad viņa izaugs, varēs bumbu aizspert tālāk nekā citi. Vēlāk gan viņa sapratusi, ka viņa visu dzīvi būs tāda, kāda viņa ir pašlaik: "Sāku apzināt savu personību un to, kādi varētu būt mani dzīves mērķi."