Opras bērnība nebija viegla. Tā sastāvēja no nabadzības un vairākiem traģiskiem notikumiem, kas, kā vēlāk atzinusi pati, vismaz ir izveidojusi viņu kā empātisku cilvēku. Viņas bērnība bija "saraustīta" – viņa dzīvoja gan pie mātes, gan tēva (mātes bijušais draugs, Opra nezina, kas ir viņas bioloģiskais tēvs), gan vecmammas, un īsti savu vietu viņa nespēja atrast.
Neraugoties uz jau tā sarežģītajiem apstākļiem, Opru deviņu gadu vecumā izvaroja viņas brālēns. Tas bija tikai sākums, un līdz pusaudžu gadiem šis scenārijs atkārtojās atkal un atkal, tajā iesaistoties arī citiem ģimenes locekļiem.
14 gadu vecumā Opra bija stāvoklī un dzemdēja dēliņu. Diemžēl pāris nedēļas pēc dzimšanas mazulis nomira, radot vēl vienu smagu pārdzīvojumu Opras dzīvē. Jāpiebilst, ka par šo notikumu plašāka sabiedrība uzzināja tikai daudz vēlāk, kad Opra jau bija uzsākusi kāpt augšup pa karjeras kāpnēm un kāds viņai tuvs cilvēks bija šo faktu atklājis presei.
Kad fakts nonāca publiskajā telpā, Opra ļoti pārdzīvoja: "Es iegūlos gultā un raudāju trīs dienas. Es jutos sagrauta. Ievainota. Nodota," vēlāk medijiem atklājusi Opra, kura agrāk par šo pieredzi nav vēlējusies runāt, jo par notikušo izjutusi kaunu, un baidījusies no apkārtējo reakcijas. Vēlāk gan viņa atzina, ka vairs neturot šo noslēpumu pie sevis, viņa beidzot jutās brīva.