Ja ir kāda ideja, vajag mēģināt! Ilze par smukumlietu radīšanu un savas vietiņas izcīnīšanu

Ilzi esmu noķērusi lieliskā brīdī – nupat aizvadīts gada saspringtākais periods, kad reizēm nākas strādāt bez brīvdienām un pat līdz agrai rīta stundai, bet tagad ievilkta neliela atelpa, lai ar jauniem spēkiem varētu sagaidīt Valentīndienu, uz kuru Ilzei arī darba netrūkst. Bet kā Ilze atrada sevi šo smukumlietiņu biznesā un kā nonāca līdz tam? Par visu pēc kārtas!

Ilzes stāsts sākās ar svecēm. 2012. gadā, kad mācījās augstskolā, ziemas periodā viņa piestrādāja uzņēmumā, kurš tirgo sveču izejmateriālus. Pastrādājusi pāris stundu nedēļā, sezonālajā darbiņā viņa apguva pašus svarīgākos pamatus sveču tapšanā. "Pēc tam es par to aizmirsu, dzīvoju savu dzīvi tālāk. Pabeidzu augstskolu, strādāju citos darbiņos," notikumu secību izklāsta Ilze.

Augstskolas laikā meitene piestrādājusi vēl dažādās darbavietās, bet līdz ar pēdējiem studiju pārbaudījumiem visus darbus pametusi, lai varētu mierīgu sirdi absolvēt augstskolu. Pēc studijām Ilze apņēmīgi pamēģinājusi strādāt dažādās darbavietās, tomēr nekur nejutās savā vietā. "Tad es sapratu: nē, vajag kaut ko citu," atminas Ilze. Jau tad viņai bijusi iekšēja pārliecība, ka varētu būt pati sev priekšniece un radīt kaut ko savu, tomēr īstas pārliecības par to, kas tas varētu būt un kā to darīt, sākotnēji nav bijis.

Jāpiebilst, ka uzņēmējas gars Ilzei plūst asinīs – gan viņas vecāki ir paši sev priekšnieki, gan arī vectētiņš bijis amatnieks un nodarbinājis pats sevi. "Es nebiju domājusi, ka tā būs, bet, ka gribu kaut ko savu, es jau zināju. Man tikai nebija ne jausmas, ko un kā darīt. Es sevi nevarēju ieraudzīt sēžam birojā vai strādājam pie kāda."

Vispirms jaunietei ienākusi prātā ideja par dažādu uzrakstu veidošanu. Viņa šajā idejā saskatīja potenciālu, tomēr līdz galam viss, tostarp – uz kā stiķēt uzrakstus, nav bijis skaidrs. "Tagad jau visur kur raksta, arī uz dēļiem. Bet tad tā vēl īsti nebija," noteic apņēmīgā jauniete. Iespējams, Ilzei pēkšņi atausa atmiņā darbs sveču izejmateriālu tirgotavā, bet, tā vai citādi, dzima ideja ar uzrakstiem izdaiļot sveces. "Tas nav tāds bezjēdzīgs priekšmets. Tā ir lieta, kas mājai kaut ko dod. Tas ir noderīgi," piebilst Ilze.

Iemēģinājusi roku un atrādījusi pāris paraudziņu tuviniekiem, viņa sapratusi, ka process viņai ir tuvs un ideja varētu simpatizēt arī citiem. "Man likās – jāpamēģina," savu apņēmību atceras Ilze. Pirmais teksts, kas rotāja sveci, bija – "Tu esi skaista". Kāpēc tieši šāda frāze? "Man likās, ka tas varētu būt labs atgādinājums sievietei. Varbūt ir kāds cilvēks, kuram nav neviena, kurš to pateiktu, vai vienkārši viņam saka to reti. Man šķita, ka tas ir forši!"

Ilze daudz nekavējās. Radīja pirmos darbiņus un devās uz dažādiem veikaliņiem, lai atrādītu preci, kā arī sazinājās ar iespējamiem interesentiem, kurus varētu saistīt Ilzes veikums. Tagad atskatoties Ilze vien nobrīnās, kā viņai bijusi tāda drosme. "Tā bija tāda saņemšanās," viņa piebilst.

"Bija ļoti sevi jāmotivē. Nebija tā, ka visi apkārtējie teica – jā, dari to, ej uz priekšu! Daudzi vēl tagad, atnākot ciemos, prasa, vai es joprojām darbojos ar tām svecēm un kaut ko vispār varu nopelnīt. Cilvēki joprojām līdz galam netic. Pašā sākumā īpaši nebija tā, ka visi apkārt mani ļoti atbalstītu. Bet tad domāju – nē, ko tad es citu darīšu? Biju jau ieguldījusi laiku un darbu. Bija jāiet uz priekšu!"

Runājot par interesanto un netipisko nosaukumu "Nine black birds", Ilze klāsta, ka tas savā ziņā radies par godu viņas tetovējumam. Putni Ilzei allaž bijuši tuvi, tāpēc, prātojot par atbilstošāko nosaukumu uzņēmumam, viņa lēmusi par labu deviņiem melnajiem putniem, kas rotā viņas ķermeni.

Kad gadu Ilze bija koncentrējusies vien uz svecēm, viņa nolēma, ka laiks paplašināties, pievēršoties arī tasītēm, vēlāk – arī krūzēm. Tiesa, arī pie tā Ilze neapstājās un, kā teic pati, savam priekam kā blakusproduktu izvēlējās sākt veidot somiņas. "Gribējās kaut ko krāsainu, foršu un sievišķīgāku," viņa skaidro.

Ilze teic, ka viņai ļoti svarīgi ir, lai mājās būtu tīrība un skaistums. Viņa uzskata, ka ir lieliski, ja ikvienam mājās ir kāds stūrītis kā miera osta. Tieši skaistumlietu novērtēšana arī ir sekmējusi to, ka tagad arvien vairāk var manīt dažādus pašmāju smukumlietu ražotājus, uzskata uzņēmēja. Kā otru iemeslu viņa min to, ka cilvēki, viņasprāt, vienkārši nespēj atrast darbu, kas patiktu un būtu viņu kritērijiem atbilstošs, tādēļ nolemj radīt kaut ko savu.

Vaicāta par iedvesmošanos un jaunu ideju ģenerēšanu, Ilze teic, ka tie esot ļoti dažādi – reizēm trīs mēnešos nevarot izkristalizēt ideju, dažkārt nepieciešams stundām ilgi rakstīt, lai kaut kas sanāktu, bet citreiz ideja vienkārši atnāk pati no sevis. Tomēr kopumā Ilzi iedvesmo cilvēki – gan filmas par personībām, gan satikšanās ar tuvākajiem, gan arī kino un teātris. "Man ir ļoti grūti atpūsties. Darba laiks nav ierobežots. Nav tā, ka es piecos aizeju mājās un par darbu nedomāju. Ja es domāju, tad par to domāju, arī ejot gulēt, ejot vannā, relaksējoties un visu ko darot. Kā atpūsties? Pagaidām vēl nezinu," viņa smejas.