Spēlēt hokeju izlasē un iepazīt savas saknes. Kristas ceļš no Kanādas uz Latviju  (10)

Latvijā Krista ieradās pirms divām nedēļām. Viņa šeit paliks četrus mēnešus – līdz pasaules čempionātam hokejā. Vēlāk atgriezīsies Kanādā, lai studētu jurisprudenci. Pavasaros viņa plāno atgriezties Latvijā, lai trenētos kopā ar izlasi un piedalītos starptautiskās sacensībās. "Es ļoti ceru, ka šis nebūs vienreizējs pasākums, jo nākotnē es plānoju dzīvot gan Kanādā, gan Latvijā," teic Krista.

Pašlaik lielāko viņas dienas daļu aizņem treniņi kopā ar komandu, tāpat viņa apgūst latviešu valodu un trenē jaunās hokejistes. Krista cer, ka ar savu piemēru spēs iedrošināt arvien vairāk meiteņu pievērsties hokejam un parādīs, ka viņas nav vienīgās, kam patiesi interesē šī spēle. Viņa norāda, ka hokejs paver ļoti daudz iespēju, kuru citādāk var nebūt – viņai tas deva iespēju studēt, kā arī atbraukt uz Latviju.

Esot Latvijā, viņa vēlas tuvāk iepazīt valsts kultūru un savas saknes. "Mani vecvecāki ir no Alsungas. Latviešu kultūra manā ģimenē, man uzaugot, vienmēr ir bijusi klātesoša. Mēs ievērojām tradīcijas un svinējām svētkus, bet es nezināju ļoti daudz par šo valsti un nekad iepriekš nebiju bijusi Latvijā," viņa stāsta.

Krista norāda, ka ir cilvēks, kam ļoti rūp ģimene. Viņa ir uzaugusi Toronto priekšpilsētā, kur cilvēkiem ir ļoti spēcīgas savstarpējās saiknes. Kristai bija draugi, ar ko viņa kopā pavadīja brīvo laiku, mācījās skolā un spēlēja hokeju. Arī pašlaik cilvēki, ar ko Krista kopā uzauga, ir viņas draugi.

Jautāta par to, kas radījis viņas kaislību pret hokeju, Krista noteic, ka tā, galvenokārt, ir ģimenes spēle. Abiem viņas vecākiem ļoti patīk hokejs – Kristas vecvecāki pēc pārcelšanās uz Kanādu pievērsās hokejam, lai labāk iepazītu Kanādas kultūru. Kristas tētis ļoti mīlēja hokeju un iemācīja šo spēli iemīlēt gan savai meitai, gan dēlam. Viņa bērnībā spēlēja hokeju kopa ar brāli un radu bērniem.

"Man tas ļoti patika, un daudzi mani labākie draugi spēlēja hokeju. Tas to padarīja ļoti jautru un noturēja manu interesi uz tik ilgu laiku," pirmos soļus hokejā atceras Krista. Viņa atklāj, ka viņai patīk hokejs un viņai patīk sacensties, tāpēc arī viņa tik ilgi spēlē šo spēli. Tāpat viņa ir pārliecināta – hokejs ir viens no labākajiem iespējamiem treniņa veidiem, kāds vien var būt.

Savu aizraušanos ar hokeju viņa realizēja arī, studējot socioloģiju Jeila Universitātē. Mācību programmas ilgums bija četri gadi. "Es zināju, ka man ir tikai šie četri gadi, tāpēc es meklēju iespējas turpināt spēlēt." Pēc pilsonības saņemšanas Krista sazinājās ar treneriem un Latvijas hokeja federācijas pārstāvjiem, lai saprastu, kādas ir viņas iespējas. Sarakste izrādījās veiksmīga – Krista nokārtoja formalitātes, lai reģistrētos Latvijas spēlētāju sarakstā, un pavisam nesen pievienojās komandai.

Krista stāsta, ka Kanādā hokejs meiteņu vidū ir ļoti populārs un viņas pilsētā hokeju spēlēja tikpat daudz meiteņu un sieviešu, cik pašlaik spēlē visā Latvijā. Krista cer palīdzēt arī Latvijā veicināt tā popularitāti: "Es ceru, ka es varēšu parādīt meitenēm, ka pastāv dažādas iespējas un ka hokejs ir veids, kā socializēties un realizēt citus mērķus, apceļot citas valstis, satikt dažādus cilvēkus." Krista ir pārliecināta, ka Latvijā sieviešu hokejam ir attīstības iespējas.

Arī Kanādā cilvēki kādreiz ticēja stereotipam, ka hokejs ir ļoti vīrišķīgs sporta veids, teic Krista, piebilstot, ka tas ir mainījies: "Arī meitenes ir ļoti spēcīgas un spēj spēlēt hokeju." Viņa arī norāda, ka, ņemot vērā fiziskās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, sieviešu hokejā mazāk izmanto spēku – tajā koncentrējas uz ātrumu un prasmēm. Tomēr, spēlējot ar vīriešiem, Krista nejūtas atšķirīga un nedomā, ka tas ir atšķirīgs hokejs, jo visiem māca vienu un to pašu.

Pēc pirmajām šajā valstī pavadītajām nedēļām Krista norāda, ka Latvija nemaz tik būtiski neatšķiras no Ziemeļamerikas: "Cilvēki ir ļoti draudzīgi un laipni šeit, tāpat kā mājās. Pašlaik man šeit ļoti patīk." Līdz šim gan viņai ir izdevies apskatīt tikai Rīgu. Pilsēta viņai patīk, pateicoties arhitektūrai. Tāpat Krista priecājas par daudzajiem muzejiem un mākslas galerijām. Tuvākajā laikā Krista plāno iepazīt arī citas vietas Latvijā un apskatīt Alsungu: "Manai ģimenei joprojām pieder īpašums, kur uzauga mana vecmāmiņa. Būs jauki apskatīt vietu, kur viņa uzauga."

"Neskatoties uz to, ka es nerunāju latviski, es bērnībā pieredzēju ļoti daudz Latvijai raksturīgu lietu. Man vecmāmiņa gatavoja daudz tradicionālu latviešu ēdienu, Toronto ir latviešu centrs, ko mēs apmeklējām," stāsta Krista. Tāpat vecvecāki viņai ir daudz stāstījuši par to, kāda bijusi viņu dzīve Latvijā pirms kara, kura dēļ viņiem nācās valsti atstāt. Krista stāsta, ka viņas vecmāmiņa gatavoja sklandraušus un pīrāgus, kas viņai ļoti garšoja. Arī Rīgā nopirktie labumi zemnieku tirgū viņai nav likuši vilties.

Krista ir patīkami satraukta par Latvijas iepazīšanu – viņa vēlas redzēt gan valsts dabu, gan iepazīt eiropeisko dzīvesveidu. "Esmu ļoti priecīga būt šeit un tiešām saprast, no kurienes nāk mana ģimene, un vienlaikus spēlēt hokeju," viņa noteic

Krista ir ļoti priecīga par iespēju būt Latvijā uz spēlēt hokeju izlases rindās. Viņa ļoti cer, ka šis gads nebūs vienīgā reize, kad viņa to darīs: "Man ir divi sapņi – viens būtu piedalīties olimpiskajās spēlēs ar Latvijas komandu un otrs ir kļūt par advokātu ar specializāciju sporta jautājumos. Ir vieglāk izveidot karjeru, kas saistīta ar juridiskajiem jautājumiem sportā, ja tu pats esi atlēts."