Privātais arhīvs
Foto: Privātais arhīvs
Slēpes pie kājām un šautene uz muguras – tāds ir ierastais veidols, kādā ziemas un sacensību periodā var satikt biatlonisti Anniju Keitu Sabuli. Tomēr, neraugoties uz viņas kaislību pret šo sporta veidu, viņa savā ikdienā pagūst padarīt vēl ļoti daudz ko – pabūt ar mīļajiem, studēt, riteņot, uzturēt sevi formā un būt laimīga.

Annijas biatlona stāsts aizsākās vēl tad, kad viņa bija pavisam maza meitene. "Man bija septiņi gadi, mācījos pirmajā klasē un teicu vecākiem, ka ir tāda iespēja pamēģināt. Man šķita interesanti, jo tas atšķīrās no citiem ierastajiem sporta veidiem. Tā arī vecāki piekrita, un devāmies uz pirmo treniņu. Sākumā jau pašai nemaz nepatika, jo biju viena pati starp lielākiem bērniem, gribēju iet prom, bet vecāki kaut kā pierunāja palikt un pieaicināja uz biatlonu arī manu māsu un brālēnu, lai man būtu kompānija. Šaut pamēģināju jau pirmajā treniņā, un tā tas viss arī aizgāja. Lēnītēm, lēnītēm, līdz nonācu līdz pirmajam pasaules čempionātam, un tad jau ceļš un domas pavērtās pavisam citā līmenī," stāsta Annija.

Pavisam noteikti – pats galvenais, kas mani aizrauj, ir izaicināt pašai sevi, parādīt sev, ko spēju un cik labi spēju.
Annija Keita Sabule

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!