Alise Balgalve par līdzsvaru dzīvē, karūsu tirgošanu bērnībā un sava biznesa izveidi no nulles  (3)

Tas, ka viņa kļūs par uzņēmēju, pašu Alisi nepārsteidza – jau bērnībā viņa cepusi karūsas un mēģinājusi tās pārdot, bet skolas laikā izkopusi savas organizatora spējas, iesaistoties pasākumu rīkošanā. Tagad Alise ir uzņēmuma, kas ražo musli "Graci", SIA "FELICI", vadītāja. Uzņēmumu viņa vada sešus gadus – no 25 gadu vecuma. Pavisam nesen ir atvērta rūpnīca, lai ievērojami palielinātu ražošanas apjomus un iekarotu arī pasaules tirgu. Alise uzsver, ka uzņēmums gan izstrādā, gan ražo, gan pārdod savu produktu.

"Tā nav tikai ideja, tas ir arī darbs," par to, kas ir panākumu pamatā, teic Alise. Tā kā rūpnīca strādā tikai pāris mēnešus, Alisei ir darba pilna rokas, un viņa ir apņēmības pilna neapstāties. Taujāta par to, kas viņu iedvesmo, Alise noteic, ka turpināt iesākto viņu mudina atbildība, tas, ka cilvēki paši veido visu sev apkārt un arī savu valsti: "Kurš gan cits, ja ne mēs?"

Lai arī darbā pašlaik jāpavada ļoti daudz laika, uzņēmēja cenšas nezaudēt līdzsvaru starp biznesu un ģimenes dzīvi. Viņa ir pārliecināta, ka dzīvē svarīgākās lietas ir prioritātes un līdzsvars, ko viņa iegūst, apmeklējot lekcijas, sportojot, lasot grāmatas un laikus saplānojot laiku kopā ar ģimeni.

"Skaidrs, ka ģimene ir pats svarīgākais," par to Alise ir pārliecināta. Viņa norāda, ka bērni, protams, aizņem ļoti lielu daļu viņas laika: "Ja pieaugušie var nekrāsot olas Lieldienām, tad ar bērniem tas neiet cauri." Ar bērniem ir jāievēro visas tradīcijas, jārīko ballītes un no sirds jāsvin visi svētki. "Ko tik mēs nedarām," viņa priecīgi noteic, "ar ģimeni mēs ļoti darbojamies." Daudz laika viņa pavada ne tikai ar saviem bērniem, bet arī, kā Alise pati saka, ar "paplašināto ģimeni". Tie ir viņas vecvecāki, mamma, brālis un citi tuvinieki. Kopā viņi svin ļoti daudzus svētkus. To laikā tiek dekorēta māja un gatavots ēst. "Tas prasa laiku, uzlādē un ir ļoti forši. Es esmu ļoti ģimenisks cilvēks," atzīst Alise.

Viņa ir arī pārliecināta, ka bērni ļoti palīdz uzņēmējdarbībā, jo uzlabo komunikācijas prasmes, vairo izpratni un iecietību. "Tu zini, ka nekas nav pašsaprotams," viņa skaidro, piebilstot, ka dažādi skatījumi ir daudz vieglāk izprotami, ja ikdienā komunicē arī ar bērniem.

"Rotaļas jau parāda, kādi mēs esam," teic uzņēmēja. Protams, bērna nākotni ietekmē arī daudzi citi faktori, piemēram, vai viņš saņem atbalstu. Atceroties savu pieredzi, Alise cenšas būt atbalstoša pret bērnu centieniem: "Man kaimiņu bērni arī nāk un pārdod kaut kādus čipsus vai ko. Es vienmēr nopērku, lai viņiem ir sajūta, ka pieprasījums ir. Man ļoti patīk, ka bērni rotaļājas."

Skolas laikā Alise izcēlusies ar to, ka viņai ļoti paticis veikt organizatoriskas lietas un palīdzēt pasākumu rīkošanā. "Vienmēr gribējās izdarīt vairāk, nekā tika prasīts," par sevi saka Alise. "Atceros, ka man vecāmamma teica – ja tu to neizdarīsi, neviens cits to neizdarīs." Šo frāzi uzņēmēja ir paturējusi prātā un ikdienā mēdz tai sekot.

Alise visu ir sasniegusi saviem spēkiem. "Es nāku no diezgan trūcīgas vides," viņa stāsta, "man ir ļoti jauka ģimene, mīļa, bet mēs dzīvojām ļoti knapi." Alise stāsta, ka vienmēr ir centusies skatīties uz cilvēkiem, kam izdodas, un no viņiem arī mācīties. To viņa stāsta arī saviem bērniem.

Arī darba gaitas viņa uzsākusi agri: "Es strādāju no 15 gadu vecuma." Viņa mācījās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā un paralēli veica dažādus palīgdarbus. "Es strādāju par apkopēju, par pakotāju, es strādāju pa vakariem. Man bija tāda iespēja, un es esmu ļoti pateicīga, ka man deva tādu iespēju." Viņa regulāri mēroja ceļu no Pārdaugavas uz Juglu, kur strādāja un pelnīja naudu. "Man bija jāstrādā, lai es savu naudiņu dabūtu," teic Alise.

"Man ir divi bērni," stāsta Alise, "piedzima pirmais bērns, un es sapratu, ka es gribu ēst tādu ēdienu, lai būtu gan enerģijas pilna, gan arī labā formā. Tad es sāku par to interesēties." Sākotnēji viņa informāciju vienkārši meklēja internetā un izveidoja musli, kurā ir ļoti daudz šķiedrvielu, dažādu vērtīgu taukskābju, vitamīnu un mikroelementu.

"Viens ir tievēt un turēt sevi formā, bet justies izsalkušam," teic Alise. Viņa norāda, ka būt labā formā ir iespējams, nezaudējot spēku un enerģiju, kas nepieciešama ikdienas aktivitāšu veikšanai. Viņa norāda, ka tā ir pasaules tendence – neļauties galējībām: "Lēnām ejam uz to, ka es jūtos forši un izskatos forši. Un nav to galējību." Saprotot, ka tas ir aktuāli ne tikai viņai, bet arī citiem, Alise savu ideju nolēma pārvērst biznesā.

"Bija ārkārtīgi patīkami, jo sākotnēji jau uzņēmējam jebkura indikācija, ka projekts varētu izdoties, ir ļoti svarīga," teic Alise. Viņa ir pārliecināta, ka ikvienam, kas ir nobriedis paveikt kaut ko savu, vajadzētu doties pie nozares profesionāļiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, lai saņemtu nepieciešamo kritiku un vērtējumu. "Tad mēs sākām taisīt savu produktu un soli pa solim gājām, līdz sapratām, ka ar to darbiņu, ko mēs darām ar rokām, mēs nevaram būt konkurētspējīgi ne apjoma, ne cenas ziņā," stāsta Alise.

Alise norāda, ka strādāt eksportam bija uzņēmuma mērķis. To īstenot palīdzēja investori. Uzņēmuma vadītāja ir ļoti gandarīta un priecīga par to, ka uzņēmums pilnībā pieder Latvijas pilsoņiem.

"Nebija tik traki, kā domājām," par ražotnes atvēršanu stāsta Alise, "skaidrs jau, ka priekšdarbi jāveic ilgāk, un to mēs plānojām un darījām pusotru gadu." Viņa norāda, ka jaunajiem uzņēmējiem nereti ir grūti saprast, kā veikt dažādas darbības, jo viss notiek pirmo reizi – ir jāpadara lietas, ko tu nekad neesi darījis, un jāraksta līgumi, par kuriem, iespējams, nezināji, ka tādi vispār pastāv.

Atskatoties uz paveikto, Alise saka: "Nevajag slēpt savas idejas un domas, jo tu jau nevari citādi dabūt atgriezenisko saiti. Es teicu, ko darīšu. Protams, ne detaļās."

Alise ir pārliecināta, ka veiksmes pamatā ir arī spēja dalīties ar citiem – dodot savas zināšanas un atbalstu, mēs varam cits citam daudz palīdzēt. Viņa ir ieinteresēta, lai attīstās ne tikai viņas uzņēmums, bet arī citu cilvēku bizness, tāpēc labprāt dalās ar sev pieejamo informāciju par dažādām iespējām, kā arī zināšanām. "Jo bagātāka būs mūsu sabiedrība, jo vairāk cilvēku pirks manu musli," viņa nosmej.

Alise uzskata, ka ir ļoti svarīgi dalīties savās zināšanās ar jauno paaudzi, tāpēc viņa regulāri tiekas ar jauniešiem skolās, kur stāsta par savu pieredzi, kā arī lasa lekcijas par biznesa izveidi. Viņa ir pārliecināta, ka cilvēks nevar tikai ņemt, – zināšanas un prasmes, kas ir iegūtas, var strukturizēt, radot savu pievienoto vērtību, un nodot tālāk. "Tas arī rada to gandarījumu," piebilst Alise.

"Mans mērķis ir gūt peļņu saskaņā ar sirdsapziņu, proti, taisot labus produktus," teic Alise, "tu vari gūt peļņu, arī ne tik labi guļot naktīs, ja tu ne tik foršus produktus ražo."

"Vai mani tas uztrauc? Es nezinu. Es ticu, ka visu pierāda darbi. Tas ir tas īstais," viņa saka un turpina, ka vienīgais, kas viņu sadusmo, ir stereotipu dēļ patērētais laiks. Arī citas viņai pazīstamas ietekmīgas sievietes ar to ir saskārušās – pirms sākt risināt konkrētu jautājumu, viņām sarunas partnerim ir jāpierāda, ka ir zinošas, lemtspējīgas un profesionālas savas jomas pārstāves. Pati viņa savus darījumu partnerus mēģina novērtēt pēc acu skatiena, jo tas labāk parāda cilvēka izpratni un ieinteresētību nekā vecums vai dzimums.

Viņa norāda, ka cilvēki Austrumu zemēs ir aizspriedumaināki nekā Latvijā, bet viņa par šādām situācijām īpaši nebēdā. Viņas galvenie mērķi ir nopelnīt saskaņā ar sirdsapziņu un veltīt laiku sev un ģimenei. Alise norāda, ka viņa nejūt nepieciešamību svešiem cilvēkiem, kas dzīvo stereotipu varā, pierādīt, ka viņa ir kaut kādā veidā gudrāka un labāka. Viņa dara savu darāmo, pārvarot grūtības, nevis tās apcerot. "Manai profesijai nav dzimuma," teic Alise.

Tā vietā, lai apvainotos par radušos situāciju, Alise cenšas pajokot par savu vecumu un izskatu. "Man šausmīgi patīk joki. Es dažreiz varu iebraukt kādā grāvī ar to lietu, bet tu pasaki to joku, ka jā, piemēram, mēs vecos nemaz neņemam darbā," viņa nosmej, "pajoko pretī, un atkal ejam pie darba. Jo mazāk apcer tās lietas, jo labāk."

Vairāk par stereotipiem un aizspriedumiem viņu satrauc attiecības Latvijas biznesa vidē. "Eksportā visiem pietiek vietas," teic Alise, norādot, ka mēģināt kopīgi startēt pasaules tirgū būtu vienkāršāk, nekā censties to darīt individuāli. Viņas skatījumā ļoti pozitīvi var vērtēt to, kā Latvijas zivjrūpniecības pārstāvji kopīgi startē eksporta tirgū.

Ir jākoncentrējas uz kopīgu mērķi, nevis dzimumu, vecumu, bagātību vai citiem aizspriedumiem, kas var kavēt sadarbību un kopīgu valsts pārstāvēšanu pasaulē, pārliecināta Alise.