Dagnija Lejiņa: Sievietes nereti ir mazāk redzamas ambīciju trūkuma dēļ  (6)

Intervija par to, kā Dagnija uzbūvējusi veiksmīgu karjeru, iekļauta grāmatā "Kā gūt panākumus Latvijā", kas izdota ar "Baltic International Bank" atbalstu. Tajā Dagnija dalās uzskatos un pieredzē par to, kā un kāpēc katram ir vērtīgi runāt par saviem sasniegumiem.

Dagnijas organizētās konferences izceļas ar augsta līmeņa pasaules klases speciālistu dalību, kā arī orientēšanos uz starptautisku auditoriju. Dagnija visu dara ar lielu vērienu, viņa labprāt riskē un redz lielo bildi. Viņa ir cilvēks ar pozitīvisma lādiņu un iedvesmo ar savu piemēru. Dagnijas pieeja biznesam ir netipiska – viņa meklē vērienu, atšķirīgu pieeju un pulcē ap sevi līdzīgi domājošos. Viņas panākumu atslēga ir kontaktu veidošana un uzturēšana, kā arī citu iedrošināšana.

Jau pirmo reizi tiekoties, runājām, ka gribētu rīkot konferenci par reputāciju. Reputācija ir mūsu tēma. Prātojām, ka varētu uzaicināt interesantus cilvēkus, lai arī citi var saņemt šīs zināšanas. Man vienmēr ir gribējies dalīties. Un arī Juris kā žurnālists vienmēr ir iestājies par dalīšanos ar zināšanām. Par to mums vienkārši mirdz acis, tik ļoti mums tās patīk! Tāpēc paralēli sākām rīkot konferences, jo tās ir laba vieta, kur cilvēki ir gatavi satikties, un mēs vienkārši esam šīs satikšanās veicinātāji. Tādējādi mēs ar savām kompetencēm paši radījām jaunu produktu – nu jau vismaz divas lielas savas konferences. Mums ir svarīgi, lai biznesā būtu dažādība, tad mums ir interesanti. Gan jau izdomāsim vēl kaut ko.

Protams, man kā uzņēmējai iet kā pa kalniem un lejām. Ir veiksmīgi brīži, kad viss ir lieliski, un neveiksmīgi brīži, kad ļoti pārdzīvoju. Es pēc dabas esmu sprintere – nepacietīga, man visu vajag ātri. Tāpēc ir labi, ka esam divatā, un, kad piedzīvoju kārtējo vilšanās dienu, kad kaut kas nav izdevies, Juris mani mierina – uzņēmuma vadīšana taču ir maratons, ir vajadzīga maratona domāšana un, maratonu skrienot, enerģija jāsadala ilgākam laikam."

Tehnoloģiju jomā sieviešu ir ievērojami mazāk – 20–30 procenti, un viņas vēl retāk kāpj uz skatuves. Bet būt uz skatuves nozīmē arī veidot pasaules uztveri par to, kas ir vai nav svarīgi. Pasākumi ir līdzīgi žurnāliem, un mēs savā ziņā esam kā redaktori un dienaskārtības noteicēji – nosakām tēmas un izvēlamies cilvēkus, kuri kāps uz skatuves un noteiks dienaskārtību. Esmu ierosinājusi ieviest tradīciju, ka mūsu rīkotajās konferencēs 50 procenti runātāju ir sievietes. Par šādu lēmumu mūs apsveic draugi un sadarbības partneri no visas pasaules, kā arī iesaka potenciālās runātājas. Par šādu soli daudzi varbūt domā, bet tas būtiski sarežģī pasākumu rīkošanu, jo ir jāvelta vairāk laika un jāpieliek lielākas pūles runātāju sameklēšanai, jo objektīvi sieviešu uz start-up skatuves ir mazāk nekā vīriešu. Protams, pieņemt šādu drosmīgu lēmumu bija liela izšķiršanās – ja nu neizdodas? –, tomēr mēs to izdarījām.

Doma par 50 procentu sieviešu uzstāšanās dalību konferencē man bija svarīga, jo sabiedrībā tiek radīti uzvedības paraugmodeļi. Tā kā pazīstu daudz veiksmīgu, talantīgu sieviešu, bet kādu iemeslu dēļ viņas par sevi nestāsta, nedalās ar saviem pieredzes stāstiem, tad brīdī, kad viņas redz, ka citas uzkāpj uz skatuves un runā, tas viņas iedvesmo. Šādai iedvesmai ir liela nozīme."

Pārvarēt sevi un kāpt uz skatuves – arī transformācijas nolūkā" class="splitterNextpage ">

Ir labi, ka mēs kā konferenču organizatori varam paveikt ko vairāk un īstenojam to, kas pašiem rūp. Bet to var jebkurš savā dzīvē. Vienkārši esam publiskā profesijā un esam redzamāki – visiem kā uz delnas. Varbūt vienkārši mākam radīt labāku priekšstatu sociālajos medijos. Man saka: "Dagnij, tu tik daudz visur kur esi, visu ko dari." Bet man šķiet, ka ne. Atšķirība starp mani un citiem ir tāda, ka es par saviem darbiem pati runāju, neslēpju sveci zem pūra."

Pilnu interviju lasi grāmatā "Kā gūt panākumus Latvijā"! Grāmata nopērkama Latvijas grāmatnīcās, kā arī pieejama elektroniskā formātā aplikācijā "Fabula".