Uzņēmuma 'Gemoss' dibinātāja Ieva Treija: es vadu no sirds, nevis no grāmatas  (5)

Ievas Treijas stāsts par "Gemosa" veidošanos ir lasāms grāmatā "Kā gūt panākumus Latvijā", kas izdota ar "Baltic International Bank" atbalstu.

Ieva Treija bieži tiek minēta starp Latvijas pazīstamākajām biznesa sievietēm, un "Gemoss" ir uzņēmums, kurā darbinieki strādā ilgstoši, tur valda fantastiska atmosfēra, un arī finanšu dati liecina, ka Ievas vadītais uzņēmums aug un attīstās. Intervijā tiek meklētas atbildes uz jautājumu, kā Ievai izdevies uzbūvēt tādu uzņēmumu, kas pašai sniedz prieku un gandarījumu, un kas, viņasprāt, ir jādara, lai gūtu izcilus panākumus.

"Atbildēt uz jautājumu, kas ir panākumu pamatā, man nav vienkārši, jo, godīgi sakot, nekad neesmu par to domājusi. Man panākumi drīzāk ir ieguldītā darba, darba mīlestības, patikšanas, veiksmes un pateicības rezultāts. Savukārt, gūstot panākumus, būtiski ir nekļūt augstprātīgam, jo vienmēr ir jāsaprot, ka sasniegumi nekad nav viena cilvēka nopelns, bet gan komandas. Tāpat manā gadījumā vienmēr ir bijusi kāda augstāka vara, kas ir palīdzējusi noteiktās situācijās – satikties ar vajadzīgajiem cilvēkiem, uzdot precīzākos jautājumus, nonākt īstajā vietā īstajā laikā.

Svarīgs ir godīgums un atklātība. Esmu izvēlējusies nemelot, līdz ar to, iespējams, man ir vieglāk dzīvot – ar skaidru attieksmi. Dažkārt esmu šerpa, bet patiesa.

Komanda noteikti ir svarīgākais, un arī stabilitāte – vismaz man. Lai gan biznesa grāmatas māca riskēt, iet uz visu banku, nebaidīties visu ārdīt un sākt no jauna, es to negribētu – man nav tāda spēka un vēlēšanās. Man drīzāk ir vēlme un enerģija turēt sev apkārt nemainīgu cilvēku loku, dot viņiem iespējas augt un attīstīties diezgan demokrātiskā vidē, ļaut darīt to, ko viņi vēlas, ievērojot kopīgus mērķus un virzību."

"Viena no "Gemosa" panākumu atslēgām noteikti ir ģimeniskuma kods, kas ielikts uzņēmuma būtībā jau kopš pirmsākumiem. Savu darbību sākām privātmājā, līdz ar to mēs katru dienu pusdienojām kopā. "Gemoss" ir kā ģimene jau no paša sākuma.

Uzņēmumam paplašinoties, mēs no privātmājas izaugām, iekārtojāmies birojā, izveidojām vairumtirdzniecības vietu, sākām sadalīties un tik ciešu kopā būšanu vairs turpināt nevarējām. Tomēr ģimeniskums ir saglabājies. Mums joprojām ir savas tradīcijas – sporta spēles, sestdienas talka, Jaunā gada pasākums, vasaras ekskursijas, teātra apmeklējumi, boulings –, kas arī ir veidojušās ģimeniskā atmosfērā.

Izņemot vienu krīzes gadu, "Gemoss" ir nemitīgi audzis gan apgrozījuma, gan cilvēku skaita ziņā, un kolektīva gars ir saglabājies. Bieži vien cilvēki, uzsākot darbu pie mums, brīnās, kā tā var būt. Pie mums ir draudzīgāka iekšējā gaisotne. Interesantiem notikumiem ir piesātināts katrs gads, un tas palīdz saturēt komandu kopā."

Mani darbinieki zina, ka viņiem ir iespēja pie manis nākt un aprunāties, kad vien nepieciešams. Viņi var nākt pēc padoma, noderīgiem kontaktiem vai citos jautājumos, kur nepieciešams risinājums. Daudz zinu par to, kā viņiem klājas. Interesējos par viņiem. Gan jau arī viņi jūt, ka man nav vienalga. Manā gadījumā tas ir vienkāršākais veids, kā būt.

Ir bijuši gadījumi, kad darbinieki kā sprīdīši ir aizgājuši pasaulē laimi meklēt un pēc laika atkal atgriezušies mājās. Kādam šķitis, ka citur zāle ir zaļāka, ka dzīvē jāpamēģina vēl kaut kas, arī literatūrā lasām par dzīves cikla maiņu reizi septiņos gados. Tomēr, aizgājuši citur, saprot, ka iepriekš bija labāk, un tad vaicā, vai var nākt atpakaļ.

Lielākajā daļā gadījumu mēs par atgriešanos priecājamies, un šiem cilvēkiem pēc tam vairs negribas nākamo loku mest. Mums ir vajadzīgi pieredzējuši cilvēki, un tās zināšanas, kas nepieciešamas, strādājot "Gemosā", nekur citur nav iespējams iemācīties."

"Mans darbs un bizness mani uzlādē. Man patīk mani darbinieki. Man patīk mans bizness! Man ļoti, ļoti tas patīk! Es no tā uzlādējos. Es neko nedaru tikai tādēļ, lai būtu daudz izdarījusi vai gūtu panākumus. Neko neesmu darījusi, šādu dziņu vadīta. Visi augstie novērtējumi, nokļūšana uz "Forbes" vāka, ikgadējie sieviešu uzņēmēju topi vai, vēl sliktāk, – miljonāru saraksti – tie visi katru gadu man kādu brīdi liek justies nekomfortabli, un cilvēkiem, kuri ar mani vēlas par to parunāt, es īsti nezinu, ko teikt. Man nekad nav bijis mērķa būt šādos sarakstos.

Būtiska loma panākumu gūšanā ir veiksmei. Manuprāt, veiksme ir kaut kas diezgan neatkarīgs. Var jau teikt, ka panākumi ir mans nopelns, tomēr es sliecos domāt, ka mans nopelns ir tas, ka ir jēga no tā, ka man ir veicies, jo no tā, ka man ir veicies, notiek sakarīgas lietas.

Veiksme ir kaut kas tāds, kas ir pie sevis jāpieradina. Tā atnāk kā neatkarīga būtne. Ir grūti iedomāties, ka veiksmi varētu nopelnīt. Iespējams, veiksmi var pieradināt ar godīgu attieksmi, darba mīlestību un jēgu. Ar labu attieksmi pret cilvēkiem, īpaši darbiniekiem un klientiem. Ar to visu kopā. Bet tas ir tikai minējums."

Pilnu interviju lasi grāmatā "Kā gūt panākumus Latvijā"! Grāmata nopērkama Latvijas grāmatnīcās, kā arī pieejama elektroniskā formātā aplikācijā "Fabula".