Spīdoša karjera un leģendāra mīlas dēka: Katrīnas Hepbernas dzīve bez noteikumiem

Koledžas laikos Katrīnas sirdi iekaroja aktiermāksla. Pabeigusi mācības un ieguvusi grādu vēsturē, viņa savas intereses paplašināja un sāka piedalīties dažādās izrādēs. Pēc pāris gadiem jauno aktrisi pamanīja kāds talantu aģents, piedāvājot viņai lomu filmā "A Bill of Divorcement" (1932). Katrīna pieņēma piedāvājumu un nekad neatskatījās atpakaļ.

Katrīnas pirmā filma kļuva par īstu grāvēju, tādējādi aktrisi nodrošinot ar ilgtermiņa sadarbības līgumiem un citām labām iespējām. Nebija ilgi jāgaida, līdz Katrīna šo iespēju izmantoja tik pilnvērtīgi, cik vien iedomājams, – jau pēc gada, pateicoties dalībai filmā "Morning Glory" (1933), viņa ieguva savu pirmo "Oskara" balvu!

Lai arī nācies piedzīvot arī ne tik veiksmīgus gadus, karjeras laikā Katrīna piedalījusies vairākās lieliskās filmās, kas bruģēja ceļu uz skatītāju sirdīm. Gadu gaitā vērts izcelt tādas filmas kā "Alice Adams" (1935), "Woman of the Year" (1942), "The Rainmaker" (1956), "Long Day's Journey Into Night" (1962), visbeidzot arī "Guess Who's Coming to Dinner" (1967), "The Lionin Winter" (1968) un "On Golden Pond (1981). Pēdējo reizi filmēšanas laukumā aktrise bija 1994. gadā, noslēdzot savu vairāk nekā 60 gadus ilgo karjeru.

Piemēram, karjeras laikā Katrīna 12 reizes nominēta "Oskara" balvai, četras reizes arī iegūstot dižo statueti, bet, kas interesanti, viņa nevienu reizi tā arī neatnāca uz prestižo ceremoniju, lai saņemtu balvu, – katru reizi šo apbalvojumu viņas vietā savās rokās turēja kāds cits.

Gluži tāpat Katrīna bieži vien izvēlējās ģērbt bikses, kas bija visai neraksturīga izvēle šim laikam, nebaidījās paust arī savu nereti nepopulāro viedokli, kā arī bija uzstājīga, darot teju pilnīgi pretē

Lai arī viņas dzirkstošā daba un iekšējais velnišķīgums bija visai interesanta šķautne, ne reizi vien kolēģi juka vai prātā, lai sadzīvotu un atrastu kopīgu valodu ar šo spēcīgo personību. Tomēr, par spīti visam, Katrīnai bija sava versija par visu: "Ja tu pakļaujies visiem noteikumiem, tu palaid garām visu jautrību."

Lai arī nav nekāds pārsteigums, ka kungi stājās teju rindā, lai lūgtu daiļavas roku, līdzīgi kā Katrīna pieņēma lēmumu vairs nekad neprecēties, viņa nolēma arī par labu tam, ka nekad nebūs māte.
Katrīna uzskatīja, ka šī ir joma, kurai jāvelta nedalīta uzmanība, bet tam viņa gluži nebija gatava. "Būt mājsaimniecei un mātei ir nozīmīgākie darbi pasaulē, bet, ja tas tevi neinteresē, nedari to. Es būtu bijusi slikta māte," reiz teikusi Katrīna.

Viņu mīlestība plauka un zēla nepilnus 30 gadus, lai gan šajā stāstā ir kāds "bet". Spensers bija jau precēts un, lai gan pēc tam dzīvoja atsevišķi, oficiāli šķirties no savas sievas negrasījās. Katrīna gan nav sevišķi iebildusi, un šāds attiecību modelis, šķiet, apmierināja abus. Tiesa, attiecības lielākā vai mazākā mērā allaž bija noslēpumā tītas, līdz pat 1983. gadam, kad nomira Spensera sieva, jo tikai tad Katrīna brīvi sāka runāt par abu attiecībām un laikiem, kas reiz bijuši.

Abu attiecībās tika piedzīvoti gan brīnišķīgi mirkļi, gan nācies sastapties ar problēmām, tomēr kopā pavadītais laiks bija nozīmīgs. To apliecināja arī fakts, ka Katrīna nesavtīgi uz mirkli nobremzēja savu karjeru, lai palīdzētu apkopt sasirgušo Spenseru un ar viņu kopā pavadītu ikvienu mirkli, kas viņiem vēl bija dots.

Pēc pēdējās filmas "Love Affair", kas uzņemta 1994. gadā, Katrīna pameta pilsētas dzīvi un pārcēlās uz dzimto Konektikutas štatu, kur nodzīvoja līdz mūža galam, 96 gadu vecumam, aiz sevis atstājot milzīgu ieguldījumu kino un atmiņas par velnišķīgo aktrisi, kura labprāt dzīvoja bez noteikumiem.

Raksta tapšanā izmantota informācija no "Biography", "Vanity Fair", "New York Times", "Imdb".