Nepatika pret degunu, gandrīz bankrots un virsotņu sasniegšana. Katrīnas Ošlejas stāsts  (4)

Jau pavisam drīz, 18. maijā, Katrīna piedalīsies forumā "Līdere", kur stāstīs par to, kas ir autentiskā līderība un kāds ir labs līderis. Gatavojoties forumam, viņa atzīmē, ka situācija mūsu valstī ir pozitīva, jo reti kur Eiropā ir tik daudz sieviešu ar augstāko izglītību un tik daudz sieviešu vadošos amatos. "Daudzas, arī attīstītās, Eiropas valstis vēl joprojām ir tālu no mūsu rādītājiem," viņa noteic, aicinot novērtēt situāciju, kāda ir Latvijā.

Ikdienā Katrīna strādā, lai palīdzētu augt līderiem, uzņēmumiem un veicinātu cilvēku attīstību un sevis izzināšanu. Sarunā ar "Viņa" Katrīna dalās pieredzē par savu ceļu uz līderes lomu un izaugsmi, kas joprojām turpinās.

Lūgta nedaudz pastāstīt par sevi, Katrīna teic: "Tas ir ļoti grūts jautājums, jo man ir ļoti daudz identitāšu. Pirmkārt es esmu uzņēmēja, esmu uzņēmuma "Talentor Latvia" dibinātāja." Uzņēmums nodarbojas ar personāla vadības konsultācijām un personāla atlasi.

Tāpat viņa ir arī koučs, kas strādā ar uzņēmumiem, palīdzot cilvēkiem attīstīties, tikt galā ar izaicinājumiem. Viņas trešā identitāte ir psihoterapijas speciāliste: "Es praktizēju tieši kā kognitīvi biheiviorālais terapeits." Viņa nosmej, ka tas izklausās ļoti sarežģīti, paskaidrojot, ka tas ietver pārliecību un domu ietekmi uz uzvedību, emociju pasauli un fizisko ķermeni. Terapeita uzdevums ir palīdzēt cīnīties ar neveselīgām un iracionālām pārliecībām, lai cilvēks labāk justos un varētu adekvāti uzvesties.

"Vēl viena mana identitāte ir tā, ka es esmu mamma trīs bērniem," stāsta Katrīna.

Tiesa, pārliecība par sevi Katrīnai nav piemitusi vienmēr. "Man bija ļoti zems pašvērtējums, es vispār nedomāju, ka es esmu uz kaut ko spējīga," par to, kāda viņa bija bērnībā un jaunībā, stāsta Katrīna.

"Pusaudžu gados man pat bija tā sajūta, ka es neapprecēšos, bērnu man nebūs, es būšu zinātniece," stāsta veiksmīgā uzņēmēja, "es biju sevi norakstījusi." Savu pārliecības trūkumu Katrīna skaidro ar dažādām komponentēm. "Lai cik smieklīgi tas nebūtu, viens no tiem aspektiem bija mans deguns. Man ir liels deguns, un man bērnībā tika izteiktas piezīmes par to. Man likās, ka es esmu vienkārši nesmuka, un nesmukiem cilvēkiem jau diez ko labi neiet. Es skatījos, ka mums klasē bija smukas meitenes, un viņām gāja labi."

Katrīna jutās atšķirīga un mēdza ap sevi pulcēt visus atstumtos. "Laikam jau arī es pati kaut kādā ziņā tā jutos," viņa atzīst. Katrīna tajā laikā rakstīja lugas un iestudēja tās kopā ar domubiedriem, kas jutās līdzīgi viņai. Savu veikumu citiem viņi atrādīja klases vakaros. "Tā bija tāda mana tīrā iniciatīva. Man to neprasīja neviens. Mums vienkārši bija interesanti tādā veidā, un es domāju, ka tā bija tāda pirmā pieredze, kā ir būt līderim."

Deguns ietekmējis arī Katrīnas pašvērtējumu kā sievietei. "Faktiski vīrs mani "izārstēja" no tā, ja tā var teikt. Arī mamma vienreiz teica: "Meitiņ, tavs deguns ir aristokrātu deguns". Tas tikai parāda to, ka mūsu attieksmi pret sevi ietekmē tikai tas, kā mēs domājam par sevi." Viņa noteic, ka, piemēram, par viņas degunu var domāt gan kā par neveiksminieku, gan aristokrātu degunu. "Tev ir iespēja izvēlēties, kā par sevi domāt." Un tas, kā cilvēks par sevi domā, ietekmē arī to, kā viņš attiecas pret dzīvi.

Katrīnas pirmā izglītība ir filozofija. Dodoties studēt, viņa domājusi, ka izglītība palīdzēs izprast pasauli un kļūt laimīgākai. "Jo vairāk es mācījos, jo vairāk sapratu, ka tās zināšanas, tieši filozofijas zināšanas, varbūt pat padara cilvēku nelaimīgāku." Pēc filozofijas studiju beigšanas, Katrīna devās apgūt psiholoģiju. "Tur es arī redzēju praktisku pielietojumu tām visām zināšanām." Viņa norāda, ka filozofijas zināšanas ļauj skatīties uz lietām plašāk un ievērot sakarības, kas citiem, iespējams, paliek nepamanītas.

Pēc psiholoģijas studiju beigām, Katrīna nolēma specializēties organizāciju psiholoģijā. "Tā es sāku savu karjeru personāla atlasē. Strādāju vairākos uzņēmumos, un, strādājot šajos uzņēmumos, es arī iemācījos vadīt treniņus vadītājiem." Tāpat viņa ieguva personāla atlases un cilvēku novērtēšanas iemaņas. Vēlāk kopā ar kādu kolēģi nolēmusi dibināt savu uzņēmumu. Tas arī izdarīts.

Attīstība notika pakāpeniski. "Man bija ļoti niecīga alga, faktiski es dzīvoju uz vīra rēķina," atceras Katrīna. Pēc laika investīcijas sāka atmaksāties. "Kolēģi no "Talentor" grupas piedāvāja pievienoties viņu tīklam." Tā tapa "Talentor Latvia".

"Tad, daudzus gadus strādājot personāla atlasē, es vienā brīdī piefiksēju, ka darba intervijās man nāk miegs." Tas bija signāls, ka nepieciešams kaut kas jauns. Tad viņa sāka interesēties par koučingu un apgūt zināšanas arī šajā jomā. Lai dziļāk izprastu, kā strādāt ar dažādiem uzņēmumiem, lai viņas darbs nestu rezultātu, Katrīna sāka studēt psihoterapiju. Viņa sāka ne tikai izmantot psihoterapijas metodes koučingā, bet arī praktizēt kā psihoterapijas speciāliste.

"Protams, man ar to atkal nepietika," nosmej Katrīna, "tagad es esmu sākusi mācīties supervīziju." Tā papildina jau esošās zināšanas un palīdz uzņēmumiem piedāvāt vēl kvalitatīvākus pakalpojumus. "Visas tās jomas, kur esmu bijusi, ir saistītas ar attīstību – cilvēki labāk saprot paši sevi, labāk spēj vadīt savas dzīves, tikt galā ar savām emocijām gan darbā, gan privāti."

Atskatoties uz notikušo, Katrīna teic, ka krīzes laikā viņai milzīgu atbalstu sniedzis vīrs. Viņš palīdzēja ne tikai materiāli, bet arī emocionāli. "Viņš vienmēr ļoti ir atbalstījis manas idejas," teic uzņēmēja. "Arī tajā krīzē, lai arī viņš pats ļoti dramatiski to krīzi pārdzīvoja. Viņam piemīt tāds dabīgs optimisms un spēja atbalstīt un nekritizēt, bet tieši otrādi – iedrošināt." Krīzes laikā Katrīna sapratusi, ka nekas nav mūžīgs un ka nav iespējams līdz galam paļauties uz to, ka nekas nemainīsies līdz dzīves galam. Tas palīdz plānot nākotni, sevi attīstīt un neapstāties.

Tas, kādā veidā pareizi vadīt cilvēkus, lai gūtu panākumus, ir pētīts ļoti daudzus gadus, teic uzņēmēja. "Pētījumu rezultāti rāda, ka nav viena personības tipa vai viena uzvedības veida, kā ir jādarbojas, lai garantētu tos rezultātus un panākumus." Panākumus var gūt ļoti dažādi cilvēki, bet viņi pazīst sevi, zina gan savas vājās puses, gan priekšrocības. Tāpat labi vadītāji meklē atgriezenisko saiti no savas komandas un klientiem, lai saprastu, kā viņi izskatās no malas un kā cilvēki viņus uztver. Līderis nebaidās no kritikas. Tāpat līderi labi zina savas vērtības un tās realizē arī dzīvē.

"Arī tāda godīga un atklāta attieksme pret cilvēkiem – ka tu spēj dalīties savās emocijās un nebaidies būt ievainojams un kaut kādos momentos arī vājš," laba līdera īpašības uzskaita Katrīna. Šīs īpašības rada uzticēšanos līderim, kā arī komandas locekļi mazāk baidās pieļaut kļūdas.