No 'dikti apaļa bērna' līdz trenerei un fitnesa modelei. Rolandas stāsts par kustības iemīlēšanu  (3)

Ceļš uz treneres amatu Rolandai nav bijis viegls, jo bija sevi jāpārvar ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, tomēr studiju laikā viņa iemācījusies mīlēt kustību, kas tagad ir dzīves pamatā. Kustība Rolandai nozīmē ne tikai sportu, bet arī sevis attīstīšanu un virzību uz augšu. Runājot par grūtībām, kas jāpārvar, lai sasniegtu rezultātu sportā un dzīvē, viņa noteic: "Nekas jau nenotiek tā viegli, bet, ja notiek viegli, tad nav nekādas tās izaugsmes. Viegli atnāca, viegli aizgāja."

Sports ir mainījis ne tikai viņas ķermeni, bet arī prātu, viņa kļuvusi ambiciozāka un pārliecinātāka par sevi: "Tu saproti, ka tu daudz vari izdarīt, tu daudz esi izdarījusi." Viņa uzskata, ka pašlaik atrodas tur, kur viņai ir jābūt, un viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. Par savu dzīvi un darbu viņa ir priecīga, un cilvēku vēlme pie viņas trenēties palīdz saprast, ka viņa patiešām darbojas īstajā lauciņā.

Patika pret sportu nav kaut kas, ko Rolanda izjutusi jau agrā bērnībā. "Tas kaut kā tā… Es pat nezinu, kaut kā nejauši sanāca." Viņa stāsta, ka bērnībā nav bijusi ļoti sportiska. "Nu vispār skolas laikā es tāds dikti apaļš bērns biju, īpaši pamatskolā, vidusskolā." Kad Rolanda tuviniekiem paziņoja, ka plāno studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, viņi bijuši izbrīnīti un vaicājuši, ko viņa tur darīs. Lēmums par labu šīm studijām pieņemts tāpēc, ka šo jomu izvēlējusies arī kāda laba draudzene un Rolanda sporta stundās uzrādījusi labākus rezultātus nekā klasesbiedrenes: "Īsti nezināju, ko darīt, un domāju – kāpēc neaiziet."

"Es, piemēram, neuztveru savu darbu kā darbu. Es to daru gan brīvajā laikā, gan darba dienās. Es vienkārši nodarbojos ar to, kas man patīk, un vēl par to naudu saņemu. Kur vēl labāk?" par treneres darbu stāsta Rolanda. Viņa norāda, ka aktīvs dzīvesveids ir palīdzējis uzlabot pašsajūtu un iegūt papildu enerģiju. Jo vairāk Rolanda dara, jo spēcīgāka ir sajūta, ka iespējams vēl vairāk. Viņa nosmej, ka nesaprot, no kurienes rodas tā enerģija doties uz priekšu un attīstīt sevi.

Rolanda stāsta, ka fiziskās aktivitātes un treniņi palīdz stiprināt arī prātu. Cilvēks ir pieradis izkāpt ārpus savas komforta zonas, un tāpēc, saskaroties ar grūtībām, ir vieglāk saglabāt mieru un nosvērtību. "Visu laiku uz kaut ko tā kustība ir tendēta. Ja ne uz sevi, tad uz darbu," teic Rolanda. Šogad viens no izaicinājumiem, ko viņa pieņēma, bija dalība Latvijas Bodibildinga, fitnesa un bodifitnesa federācijas (IFBB Latvija) projektā "Fit Model Latvija 2018".

Rolanda stāsta, ka viņa jūt atbildību pret cilvēkiem, kas apmeklē viņas vadītos treniņus, jo "viņi pie tevis nāk, viņi uz tevi skatās, viņi kaut ko no tevis paņem, līdz ar to tu nevari būt kaut kāds ne tāds". Trenerim pašam visu laiku ir jāuztur tonuss un sevi jāattīsta, lai viņš spētu vieglāk motivēt savus klientus tā, lai viņi paši gribētu sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus. Trenerim ir jāmotivē arī ar savu piemēru: "Tu it kā strādā ar sevi, bet, pašam nemanot, tu "pavelc" arī pārējos."

Viņai pašai vislielāko gandarījumu darbā sagādājot klientu progress un darbs ar dažādiem cilvēkiem: "Katrs nāk ar savu mērķi, ar savām emocijām, katram tas savs rezultāts ir." Viņai patīk redzēt, kā sports maina cilvēkus, viņu dzīvi un attieksmi pret sevi. Rolanda ir novērojusi, ka kustība un fiziskās aktivitātes klientos rada pārliecību par sevi un savu ķermeni.

Katram klientam Rolanda cenšas atrast individuālu pieeju, jo ikvienam ir nepieciešama atšķirīga motivācija, lai izdotos sasniegt plānoto rezultātu. "Lai nav tā, ka viņš atnāk piespiedu kārtā – man ir tagad jātrenējas." Atrast to, kas motivē katru cilvēku, var būt sarežģīti, jo nereti cilvēkiem pēc kāda laika zūd interese. Rolandai ir svarīgi, lai cilvēkiem treniņi "būtu tāds viegls un ikdienišķs process, nevis piespiedu darbs."

Tāpat smags darbs ir saprast katra cilvēka vajadzības un palīdzēt saprast mērķi, jo gadās, ka cilvēki vēlas zaudēt svaru pat tad, kad tas nav nepieciešams. Kad mērķis ir izvirzīts, Rolandai ir būtiski, lai notiek virzība uz to. "Kaut vai maziņš progresiņš, bet, lai ir." Trenere uzsver, ka cilvēkiem nevajadzētu doties uz sporta zāli tikai, lai notievētu. Ir jāsavāc un jāsakārto ķermenis, nevis jākoncentrējas uz skaitli, ko rāda svari.

Neilgi pirms projekta noslēguma pasākuma, kas notika 22. aprīlī, Rolanda sacīja, ka viss notika ļoti ātri. Viņa projektā piedalījās jau atkārtoti, pirmo reizi viņa to darīja pirms trīs gadiem. Iepriekš Rolanda centusies kaut ko pierādīt apkārtējiem, bet šoreiz koncentrējusies uz sevi, savu labsajūtu un mērķiem. "Vienkārši izbaudīju procesu. Tieši sev. Paskatījos, cik es varu, ko es varu," teic Rolanda. Viņa norāda, ka vēlme parūpēties par sevi iedvesmojusi arī viņas klientus, kas kļuvuši aktīvāki – Rolanda pati jutās iedvesmota un neapzināti nodeva pozitīvās emocijas tālāk.

Rolanda atzīst, ka arī pati kādreiz, tāpat kā liela daļa viņas klientu tagad, uzskatījusi, ka viņai jāiekļaujas noteiktā svara un izmēru rāmī. Tagad viņai mainījusies attieksme pašai pret sevi. Saprast to, ka svars nav galvenais, viņai palīdzēja fotogrāfijas iepriekšējā projekta laikā. Viņa arī atklāj, ka ar savu ķermeni ir apmierinātāka tagad, kad sver vairāk nekā tad, kad piedalījās pirmajā projektā un svari rādīja mazāku skaitli.