Vienīgā absolvente savā specialitātē – fizikas skolotāja Elīna, kura neizvēlējās prestižu  (21)

Viņa norāda, ka skolotājas darbs rada zināmu drošības sajūtu, jo pieprasījums pēc mācībspēkiem Latvijā ir. Tiesa, Elīna atzīst, ka audzināt vairāk par vienu bērnu ar skolotājas algu viņa nevarētu. Viņa uzskata, ka par skolotāja profesiju Latvijā runā ļoti maz un tās prestižs ir pārāk zems, lai veicinātu jauniešu interesi.

Jaunā skolotāja šogad Latvijas Universitātē ieguva maģistra grādu izglītībā, bet fizikas un informātikas skolotāja specialitāti viņa ieguva pirms diviem gadiem – 2016. gadā. "Abos izlaidumos biju vienīgā "fiziķe"," saka Elīna, "Strādāju vidusskolā par informātikas un fizikas skolotāju. Šajā septembrī būs jau piektais gads, kad sāku mācību gadu skolotājas lomā."

No darba un mācībām brīvo laiku viņa velta meitas audzināšanai. Tāpat viņa izmanto katru iespēju iemācīties kaut ko jaunu un gūt jaunas emocijas. Elīna kā vienu no brīvā laika aktivitātēm ir iecienījusi atjautības spēles kopā ar draugiem.

Elīna sapratusi, ka nevēlas strādāt par laboranti un savu dzīvi saistīt tikai ar fizikas zinātni: "Nebiju iedomājusies, ka ir tik daudz laika jāpavada rēķinot, meklējot, analizējot vai vienkārši gaidot rezultātus. Sapratu, ka vēlos strādāt ar dzīviem cilvēkiem, nevis mašīnām. Tad arī radās apziņa, ka jākļūst par skolotāju."

Viņa izvēlējās iegūt dabaszinātņu un informācijas tehnoloģiju skolotājas izglītību. Tā tiek realizēta, sadarbojoties vairākām fakultātēm. Elīna studēja kopā ar topošajiem fizikas un datorzinātņu bakalauriem. "Tas arī bija noteicošais faktors šīs programmas izvēlē, jo es nezaudēju pamata zināšanas fizikā, ko sniedz fizikas bakalaura programma, un ieguvu papildu padziļinātas zināšanas datorzinātnē." Jaunā skolotāja ir ļoti priecīga par to, ka varējusi tik dziļi apgūt divu jomu zināšanas. Tiesa, ne visi studenti bijuši par to sajūsmā, un daudzi, nespējot izturēt slodzi, studijas pametuši.

Elīna atklāj, ka izbaudījusi studiju procesu un iespēju studēt kopā ar citiem spējīgiem cilvēkiem. "Izaicinājumi studiju laikā lielākoties bija saistīti ar lekciju sarakstu. Tā, kā biju gadu mācījusies fiziku, man atzina daudzus kursus, tomēr iztrūkums bija pārlieku liels, lai uzreiz pārceltu 2. kursā. Nācās "burties" ar lekciju sarakstiem, mēģināt saskaņot grupas, kurās tieku," skaidro Elīna piebilstot, ka tas, ka bijusi vienīgā topošā fizikas skolotāja, mācību procesu nav sarežģījis.

Topošajiem studentiem viņa iesaka negaidīt, ka studijas būs ļoti vieglas. Ja būsi gatavs mācīties, jutīsi arī gandarījumu par paveikto. "Vēl ieteiktu par prakses vietu izvēlēties skolu, kurā esi mācījies, ja tas ir iespējams. Tas ļaus jau sev zināmā vidē visu ieraudzīt no citas puses un saprast, kā tad atšķiras skolēna un skolotāja lomas skolas ekosistēmā." Elīna aicina arī nebaidīties un uzdot jautājumus, ja tādi rodas.

Elīnu pozitīvi uzlādē skolēnu reakcijas un iespēja pamanīt viņu progresu, iespēja palīdzēt un to veicināt. Patīkami esot arī satikt savus bijušos skolēnus, kas apstājas, lai ar Elīnu sasveicinātos un aprunātos.

Jautāta par to, kādi, viņasprāt, ir galvenie iemesli skolotāju trūkumam, Elīna norāda: "Latvijā un ne tikai Latvijā skolotāja profesija nav prestiža un to arī necenšas par tādu padarīt. Skolotāju vidējais vecums jau kļūst biedējošs, ja godīgi. Kad es ieguvu vidējo izglītību, daudzi tiecās iegūt izglītību, kas ir saistīta ar ekonomiku." Viņa atceras, ka tajā laikā runāja tikai par iespējām nopelnīt un skolotāja profesija netika apspriesta praktiski vispār.

"Pēdējo gadu laikā tiek pastiprināti stāstīts par ārstu profesiju un to, ka trūkst ārstu, un tāpēc arī savā skolā novēroju, ka daudzi skolēni aizgāja studēt medicīnu. Tieši tāpat tiek popularizēta un attīstīta IT joma, kurā studēt gribētāju netrūkst," novērojusi Elīna. Par iespējām studēt fiziku un fizikas skolotāja profesiju runā ievērojami retāk.

"Es domāju un uzskatu, ka par skolotāju profesiju kopumā ir jārunā vairāk," saka Elīna, "un ne tikai reformu vai algu ietvaros, bet arī rādot dažādus profesijas aspektus. Nepieciešams izvilkt profesiju no ēnas un popularizēt to, akcentējot ieguvumus, lai cik triviāli tas arī neskanētu." Viņa uzskata, ka ne vienmēr ir jārunā tikai ar vidusskolēniem, jo maģistrantūras studiju laikā novērojusi jaunos skolotājus, kas tikai tagad ir atraduši un seko savam aicinājumam kļūt par skolotāju.

Ja nav pārāk lielu prasību, tad skolotājas darbs var sniegt zināmu pārliecību par savu nākotni, saka skolotāja. "Par tuvāko nākotni jūtos visnotaļ droša, jo skolotāji vienmēr būs nepieciešami, kā arī mana izglītība sniedz iespēju jebkurā brīdī aiziet uz citu jomu, piemēram, kļūt par programmētāju kādā uzņēmumā. Tomēr šobrīd man ir svarīgi tas, ka valsts darbs sniedz sava veida drošības sajūtu par rītdienu." Par skolotājas algu viņa var uzturēt sevi un meitu, bet vairāk par vienu bērnu atļauties nevarētu. "Šodien mani tas apmierina, kas būs rīt, tas nav zināms," piebilst Elīna.