Foto: LETA
Latvijā ļoti daudzas sievietes darbojas zinātnē un akadēmiskajā vidē, un nebūt nevarētu sacīt, ka tas ir "vīriešu lauciņš". Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012. gadā 60 procenti no visiem doktora grādu ieguvušajiem Latvijā bija sievietes, kas ir augstākais rādītājs pasaulē. Tomēr sieviešu īpatsvars vadošos amatos ir zems – 2010. gadā mazāk nekā piekto daļu augstskolu vadīja sievietes.

Šogad par Rektoru padomes priekšsēdētāju kļuva Rūta Muktupāvela, kas 2014. gadā kļuva arī par pirmo sievieti Latvijas Kultūras akadēmijas rektora amatā. Lai saprastu, ko īsti nozīmē būt sievietei akadēmiskajā darbā un zinātnē un vai dzimumu diskriminācija ir aktuāls jautājums šajā vidē, uzaicinājām viņu uz sarunu. Tās laikā apspriedām ne tikai viņas ceļu uz rektores un Rektoru padomes priekšsēdētājas amatu, bet arī pašlaik aktuālās problēmas augstākajā izglītībā.

Jāpiebilst, ka, lai arī sieviešu īpatsvars vadošos amatos zinātnē ir salīdzinoši zems, situācija Latvijā ir labāka nekā citās valstīs. Eiropas Savienībā tikai 10 procentus augstskolu vada sievietes. Arī "Stikla griestu" indekss Latvijā ir zemāks nekā vidēji Eiropā. Tas nozīmē, ka iespējas ieņemt vadošus amatus ir augstākas.

Dzimumu līdztiesībaLatvijas Kultūras akadēmijaFeminismssievietesLasāmgabali

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit