Trūcīga bērnība un nevēlēšanās kļūt slavenai: dziedātāja ar izdzīvotājas garu – Šenija Tveina

Populārā kantrī dziedātāja Šenija Tveina (īstajā vārdā Ailīna Redžīna Edvardsa (Eilleen Regina Edwards) dzimusi 1965. gada 28. augustā Vinzorā, Kanādā, bet uzaugusi nelielajā Timinsas pilsētiņā. Mūzika viņai patika jau no bērnības – viņa spēlējusi ģitāru, dziedājusi līdzi dziesmām, kā arī pamazām sākusi savas domas pierakstīt uz papīra lapas.

Šenijas vecāki izšķīrās, kad viņa vēl bija pavisam maza. Pēc tam viņas māte Šārona apprecējās vēlreiz, un, neskatoties uz to, ka Džerijs Tveins bija viņas patēvs, dziedātāja vīrieti vienmēr saukusi par tēvu. Intervijās viņa stāsta, ka ir pateicīga, ka Džerijs adoptēja viņu un abas māsas – Džilu un Keriju Annu, taču viņš bijis cilvēks ar divām sejām. Viņa bērnībā piedzīvojusi gan emocionālu, gan arī fizisku vardarbību, taču lielākoties dienas pavadīja bailēs par mātes dzīvību, kuru apdraudēja agresīvais tēvs. "The Guardian" raksta, ka dziedātāja nenoliedz, ka arī māte bijusi agresīva – nereti viņa sevi speciāli turējusi nomodā, lai pagaidītu, kad visi aizmieg, un pārliecinātos, ka viņi elpo.

2011. gadā Šenijas faniem bija iespēja iepazīt dziedātāju vēl tuvāk, kā jebkad iepriekš. Tika izdota viņas autobiogrāfija "From This Moment On", kurā sistemātiski izklāstīti dzīves pārdzīvojumi un sāpes. Tāpat minētas situācijas no bērnības, piemēram, kad māte esot bijusi bezsamaņā, Džerijs viņas galvu esot turējis klozetpodā.

Pirmos dzīves gadus viņa pavadīja ne vien ar māsām, mammu un tēvu (oficiāli patēvu), bet arī pusbrāli Marku un adoptēto Džerija māsas dēlu Darilu. Ģimenei bija finansiālas problēmas, viņiem ne vienmēr pietika naudas, lai samaksātu par īri vai nopirktu ēdienu, tāpēc nereti viņa uz skolu devusies izsalkusi.

Pēc vidusskolas absolvēšanas viņa pārcēlās uz Toronto, kur dziedāja dažādos bāros, paralēli piestrādājot ar mūziku nesaistītās jomās. 1987. gadā Šārona un Džerijs gāja bojā autoavārijā. 22 gadus jaunā sieviete kļuva atbildīga par saviem jaunākajiem brāļiem un māsu, tāpēc pārcēlās atpakaļ tuvāk mājām. Viņa arī intervijās sacījusi, ka nekad īsti līdz galam nav pārdzīvojusi viņu nāvi, jo bija jāuzņemas rūpes par ģimenes apgādāšanu. Neskatoties uz skarbo bērnību, viņa savus vecākus ļoti mīlējusi.

Kā minēts iepriekš, pēc vecāku nāves Šenijas dzīve bija pilnībā vērsta uz to, lai varētu apgādāt jaunākos radiniekus. Jau no mazotnes viņa palīdzējusi ģimenei pārciest trūkumu, dziedot un uzstājoties dažādās publiskās vietās un koncertos. Taču lielā mērā tā nebija viņas izvēle no brīvas gribas – vecāki viņai pat likuši kā mazai meitenei pelnīt naudu. Šenija sacījusi, ka dziesmu rakstīšana viņai bija kā iespēja izbēgt no realitātes, piemēram, ja arī citi bērni spēlējās ar lellēm un mašīnām, viņa rotaļājās ar vārdiem un mūziku.

"Mana personība nav gluži piemērota tam, par ko esmu kļuvusi," intervijā žurnālam "People" sacījusi dziedātāja, kad viņai bija 37 gadi. "Man gribētos, lai mani vecāki būtu vairāk parūpējušies par manu izglītību, nevis par to, kā izveidot no manis zvaigzni. Kad cilvēki pret mani izturas kā pret zvaigzni, man gribas paslēpties."

Dziedāt un muzicēt viņa turpināja arī pēc traģiskā vecāku negadījuma, pārceļoties tuvāk mājām un pieņemot darbu "Deerhurst" kūrortā, kas atradās netālu no mājām. Tur viņa dziedāja dažādus stilu dziesmas (arī savu raksturīgo kantrī) un piedalījās priekšnesumos, paralēli rakstot arī savu mūziku. Kad katrs no ģimenes locekļiem bija spējīgs nodrošināt pats sevi ar dzīvē nepieciešamo, Šenija atkal pievērsās orģinālmūzikai un savai karjerai. Pēc vairākiem veiksmīgiem koncertiem viņa parakstīja līgumu ar ierakstu aģentūru, dodot iespēju ierakstīt arī savu mūziku. Šis bija brīdis, kad viņa no Ailīnas Tveinas pārtapa par Šeniju Tveinu, kas vēl joprojām atpazīstams kā viņas skatuves vārds. Neskatoties uz pāri darījumiem bērnībā, tēva uzvārdu viņa vēlējās paturēt.

Dziedot gan savu, gan arī citu rakstītu mūziku, tomēr pienāca brīdis 1993. gadā, kad viņa izdeva savu pirmo albumu "Shania Twain". Šis albums gan nesasniedza topu virstones, taču tam bija viens liels fans – producents Roberts Džons Lange. Viņš jau kādu laiku bija vēlējies iemēģināt arī savus spēkus kantrī mūzikā, to savienojot ar popu. Starp citu, tieši Šenija bija viena no pirmajām dziedātājām, kurai šos mūzikas stilus izdevās veiksmīgi apvienot. Pēc laika viņi sāka strādāt jau pie jaunā albuma "The Woman in Me" (1995), kas bruģēja ceļu lielajai veiksmei – 1997. gada albumam "Come on Over". 2002. gadā viņa izdeva arī albumu "Up!".

Šenijas populārāko dziesmu vidū minamas "I'm Gonna Getcha Good!", "Don't Be Stupid (You Know I Love You)", "Up!", "That Don't Impress Me Much", "Come On Over", "Man! I Feel Like a Woman!" u.c. Viņas albumu un dziesmu popularitāte bija ārkārtīgi liela, tie 21. gadsimta sākumā konkurēja ar Dženiferas Lopesas ierakstiem.

Šenijas mīlas dzīve uzplauka paralēli karjerai. Kā minēts, viņa 1993. gadā iepazinās ar producentu Robertu Džonu Langi, taču viņu draudzība nebija tikai koleģiāla – abi viens pret otru sāka izjust dziļākas simpātijas, kuras pārauga mīlestībā. Sešus mēnešus pēc iepazīšanās brīža abi jau bija precēts pāris. 1999. gadā Šenija nolēma pamest neparasti veiksmīgo karjeru un doties ar vīru uz Šveici, lai "veidotu ģimeni". "Man bija nepieciešama psiholoģiska un fiziska atpūta," skaidroja dziedātāja. 2001. gadā viņu ģimenē ienāca puika, dēls Eja.

Tomēr šai laulībai nebija lemts ilgs mūžs. 2008. gadā dziedātāja paziņoja par šķiršanos no vīra viņa neuzticības dēļ – Langem esot bijis romāns ar tuvu Šenijas draudzeni un ģimenes atbalsta personu darba jautājumos Mariju Annu Tjebo. Intervijā "The Guardian" dziedātāja atklāj, ka vairāk bijusi vīlusies draudzenē, nevis vīrā, jo viņa izmantojusi iespēju "iespraukties" pāra attiecībās, kad tajās bijušas problēmas.

Intervijās atminoties to, kas viņai visvairāk sāp no šķiršanās, viņa min faktu, ka dēlam nav bijusi iespēja dzīvot "pilnā" ģimenē. Arī viņa varēja ziņot par saviem vecākiem bērnībā, ka mājās regulāri viens pret otru vardarbīgi izturējās, taču viņa izvelējās klusēt, lai ģimene paliktu kopā. Jau tad, kad viņas laulība ar Langi sāka brukt, Šenija to centās glābt.

Taču ar to šis stāsts nebeidzās. Viņa ārkārtīgi pārdzīvoja šķiršanos, kas oficiāli noslēdzās 2010. gadā, jo zaudēja ne tikai vīru, bet arī kolēģi, kas gadu garumā viņai ļoti palīdzēja karjeras veidošanā. Šajā sāpīgajā laikā viņu spēja saprast un atbalstīt Marijas Annas bijušais vīrs Frederiks Tjebo, kuru draudzība rezultējās gredzenu mīšanā 2011. gada 1. janvārī, vēsta "Mirror" (starp citu, par saderināšanos abi paziņoja vien divas nedēļas iepriekš). Viņa uzsver, ka Frederiks liek viņai justies kā īstai sievietei – atsauce no slavenās dziesmas "Men! I Feel Like a Woman."

2017. gadā iznāca Šenijas ilgi gaidītais piektais studijas albums ar nosaukumu "Now". Pēc albuma "Up!" nodošanas klausītājiem un tā prezentēšanas viņas uzstāšanās reizes bijušas ļoti saraustītas. Šenija ilgstoši cīnījās, lai uzveiktu Laima slimību, kas ar laiku var neatgriezeniski bojāt orgānus. Kādu brīdi viņa pat bija zaudējusi balsi un spēju dziedāt, raksta "Daily Mail", tieši tāpēc viņa tagad pret savu veselību izturas daudz nopietnāk un saudzīgāk.

Dziedātāja arī atklāj, ka patiesi bija domājusi, ka nekad vairs neuzstāsies, bija jau pieņēmusi, ka tikai rakstīs dziesmas, bet pati tās nekad nedziedās. Viņa arī atzīst, ka Laima slimību viņai diagnosticēja uzreiz pēc kodiena, taču ilgstoši tā netika saistīta ar balss traucējumiem – pēc tam viņa sāka iet uz terapijām, procedūrām un "skaņot" balsi no jauna. Pēdējo gadu garumā Šenija sākusi publiski uzstāties, jo atkal spēj dziedāt un priecēt klausītājus.

Šenija ir arī aktīva platformas "Instagram" lietotāja. Tur viņa publicē dažādas fotogrāfijas no koncertiem, pasākumiem, kā arī ikdienas dzīves, žilbinot gan elegantās vakarkleitās, gan arī ikdienišķos tērpos. Starp citu, slavas augstākajā posmā, 21. gadsimta sākumā, viņa iekļauta arī žurnāla "FHM" 10 pievilcīgāko sieviešu topā.

Rakstā izmantota informācija no "The Guardian", "Daily Mail" un "Intedependent".