Aizbraucu uz Ēģipti un paliku. Latvietes ceļš līdz pasaules nirēju topa virsotnei  (12)

Brīvā niršana, ko nereti arī latviešu valodā atpazīst pēc sporta veida angliskā nosaukuma "free diving", ir niršanas veids, kura pārstāvji neizmanto ekipējumu, kas ļauj elpot zem ūdens, bet gan ilgstoši aiztur elpu. Beata norāda, ka Latvijā par šo sporta veidu runā maz, tas arī netiek dāsni sponsorēts, tāpēc treniņus un dalību sacensībās nākas apvienot ar instruktores darbu. Tāpat jāpiebilst, ka Beata paralēli darbam un sportam audzina arī meitu. Tieši meita viņu motivē nepadoties un sasniegt jaunas virsotnes.

Beatas kolēģis un draugs, "Fitness ABC" vadītājs Viesturs Saldavs viņu raksturo kā ļoti enerģisku un spēcīgu cilvēku. "Pirmais, kas man nāk prātā ir, ka tad, kad Beata strādā ar cilvēkiem, viņa izrāda sievišķas rūpes un mātišķas rūpes, bet viņa ir arī stingra, varbūt pat stingrāka par mani," teic fitnesa entuziasts. Beata apmeklē arī viņa vadītos brīvdabas treniņus. Saldavs norāda, ka viņa ir viena no spēcīgākajām nodarbību apmeklētājām, un uzreiz esot redzams, ka sportiste ir ļoti labā formā.

Saldavs stāsta, ka Baltijas labākā brīvās niršanas sportiste ir ļoti enerģiska ne tikai sportā, bet arī ikdienā. Beata katru rītu vadā savu meitu uz skolu, strādā, kā arī ir profesionāla sportiste, kuras karjera prasa regulāru uzturēšanos ārpus Latvijas.

Pēc sešiem Ēģiptē pavadītiem gadiem Beata ir atgriezusies Latvijā, kur strādā par brīvās niršanas instruktori, mācot cilvēkus nirt baseinā, kā arī, vadot apmācības atklātās ūdenstilpnēs gan Latvijā, gan ārpus tās. Paralēli tam viņa ir arī aktīva sportiste – 26. augustā Beatai izdevās labot Latvijas rekordu, laižoties ūdenī, turoties ar rokām pie troses. Viņa ienira 76 metru dziļumā. Savukārt šajā nedēļas nogalē viņa apmeklēs arī sacensības Grieķijā, šoreiz gan glābējas, nevis dalībnieces lomā.

Ar Beatas piedzīvojumiem un sasniegumiem ir iespējams iepazīties arī viņas "Instagram" un "Facebook" kontos.

Pievēršanās sporta veidam, kurā Beata pašlaik ir viena no labākajām pasaulē, notika negaidīti. Ar parasto niršanas masku viņai bijis bail pat ielikt seju ūdenī. "Mēnešus četrus es nevarēju seju dabūt iekšā – es tāpat visu redzu zem ūdens, man nav vajadzīga jūsu maska," savas pārdomas atceras panākumiem bagātā nirēja, "man bija šausmīgi bail, ka ūdens iekļūs degunā, un tas ir reāli pretīgi." Tad viņa nejauši iepazinusies ar diviem brīvās niršanas speciālistiem, kas piedāvāja aizbraukt uz kādu vietu parādīt, kā viņi nirst.

Tā bija vieta netālu no Dahabas, ko sauc "Blue Hole". Beata to pielīdzina niršanas Mekai. "Tā ir ārkārtīgi skaista vieta, dabisks veidojums. Tāda aka rifā – vienkārši ir rifs un tajā ir caurums." Tā dziļums ir 96 metri. Diametrs ir apmēram 100 metrus liels, un apkārt šim veidojumam ir koraļļu rifs. "Man uzstūķēja to masku virsū, iemeta jūrā… Es jau biju gatava plēst to masku nost no sejas. Kad es ieraudzīju brīvās niršanas sportistus, es vienkārši sajuku prātā un sapratu – tas ir tas, ko es gribu darīt," atceras sportiste, "un ar to arī viss sākās un joprojām turpinās."

Beatai bija uzlikta parastā niršanas maska, lai viņa varētu redzēt, kā izskatās brīvā niršana. "Kad es ieraudzīju tos siluetus bez milzīgajiem baloniem…" Viņai šķiet, ka parastie nirēji ar visu aprīkojumu izskatās ļoti noslogoti, viņiem trūkstot brīvības: "Īpaši karstumā, kad viņi stiepj tos balonus uz mugurām – visi tādi nelaimīgi. Tas ir smagi." Viņu valdzināja brīvās niršanas entuziastu plastiskās kustības un vieglums.

Redzētais viņu tik ļoti iedvesmoja, ka nākamajā dienā Beata paņēma sava partnera niršanas pleznas, kas bijušas par lielu, un devusies uz jūru viena pati. Līdzi bijis fotoaparāts bildēšanai zem ūdens, ko izmantojusi, lai uzņemtu dažādus attēlus. Tā nu viņa sāka doties uz jūru katru dienu, lai pavadītu vismaz trīs stundas ūdenī, nirstot un fotografējot. "Katru reizi es sev noliku kaut kādu mērķi." Tā viņa sāka vienatnē praktizēt brīvo niršanu. Paralēli viņa iepazinās ar pasaules labākajiem brīvās niršanas sportistiem, kas atradās Dahabā, lai trenētos.

Gaidot meitas dzimšanu, viņa niršanu nepārtrauca. "Es jau biju tāds milzīgs, grūsns valis," smejas Beata, "es pati biju maziņa, bet ar lielu, lielu vēderu. Un es katru dienu gāju uz jūru, katru dienu niru, un es jau niru uz 40 metriem." Viņa satraukusies, lai mīļotais vīrietis neuzzinātu par to, ka viņa turpina nirt. Tikai pēc meitas piedzimšanas Beata izgājusi pirmos brīvās niršanas kursus, kas sniedza iespēju kļūt par niršanas instruktori. Lai varētu apmācīt citus, viņa pati mācījās trīs gadus. Sportiste norāda, ka lielākā daļa instruktoru neatbalsta tendenci, ka citus māca cilvēks, kas pats ar niršanu nodarbojas vien pāris mēnešu. "Es sevi tādam neuzticētu."

Laika treniņiem nebija, jo vajadzēja nopelnīt līdzekļus, lai uz Grieķiju varētu doties arī meita. Beata uz čempionātu brauca saprast un paskatīties, kas tur notiek, nevis pēc uzvaras. "Uztaisīju kaut kādu Latvijas rekordu, man ar to pietika," sniegumu čempionātā raksturo nirēja. "Vai nu tu trenējies, vai nu tu strādā, bet abus divus kopā apvienot ir diezgan sarežģīti. Bet strādāt vajag, jo naudu vajag," smejoties teic Beata, "trenēties paralēli no sākuma ir viegli, bet pēc tam jau kļūst bišķiņ smagāk – tīri fiziskā ziņā un psiholoģiskā arī."

Pēc čempionāta viņa nolēma, ka jāatgriežas Latvijā. Galvenais iemesls tam bija meitas izglītība. Viņas Latvijā ieradās 2014. gada nogalē. "Es joprojām nevaru pierast." Meita pirms ierašanās pat nezināja, kas ir sniegs. Abas Latvijā ir jau piekto gadu. Beata paralēli braukā uz Ēģipti – gan, lai trenētos, gan, lai mācītu brīvo niršanu citiem. "Es nepametīšu šo nodarbi. Nekādā gadījumā," viņa piebilst.

Jautāta pār to, vai Latvijā ir daudz viņas līmeņa sportistu brīvajā niršanā, Beāta noteic: "Pat Baltijas valstīs nav nekādas konkurences, diemžēl. Kļūst jau nedaudz garlaicīgi. Bija viena meitene, kas agrāk nira dziļumā, bet tagad viņa to vairs nedara." Latvijas mērogā Beata sacenšoties pati ar sevi. Viens no viņas mērķiem ir kādreiz ienirt vismaz 100 metru dziļumā, izmantojot pleznu. Sportiste atklāj, ka viņa nav nonākusi tuvumā savu spēju robežām. "Man pat bail domāt, kur viņas ir, ja viņas vispār ir," teic Beata.

Kad 2013. gadā Beata devās uz niršanas čempionātu Grieķijā, sportiste meitu ņēma līdzi. Viņai tad bija trīs gadi. Tā bija pirmā reize meitenes dzīvē, kad viņa ieraudzīja zaļu zāli un kokus, kas nav palmas. "Mēs dzīvojām tādās atsevišķās mājās, un katru reizi, ejot uz brokastīm viesnīcā, pa ceļam uz galveno ēku, kur bija brokastis, viņa apķēra katru koku un runājās ar kokiem," ar smaidu stāsta Beata.

"Bērns izauga zem palmas, vispār baigais Mauglis." Sportiste stāsta, ka tieši tā arī līdzcilvēki Ēģiptē saukuši viņas meitu. "Viņa cauru gadu staigāja apakšbiksēs un plikām kājām. Viņai nebija iespējams vispār apģērbu vai kaut kādus apavus uzvilkt. Pēc piecām minūtēm visu plēsa nost un meta zemē." Latvijā viņai nebija citas iespējas, kā vilkt apģērbu un apavus, jo šeit ir aukstāks.

Meita regulāri ceļo ar Beatu, un arī viņai ļoti patīkot nirt. "Viņai pašai ir tik labi panākumi, baseinā viņa peld tik skaisti – perfekta tehnika. Vispār viņa ir ūdens cilvēks. Tad viņa, protams, grib piedalīties sacensībās. Nu, ja grib, tad uz priekšu! Viņa arī pateica, ka grib būt labāka par mani," smejas sportiste, piebilstot, ka tad meitenei jāsāk trenēties, jo jau pašlaik notiekot sarunas par iespējumu brīvās niršanas iekļaušanu olimpisko spēļu programmā. "Jāaudzina jaunā paaudze uz olimpiādi, ja grib," Beata noteic.

Brīvā niršana var noderēt dažādās situācijās. Tā iemāca kontrolēt savas emocijas un stresu. Nodarbe sniedz arī virkni citu ieguvumu, pārliecināta Beata. Katrai niršanas disciplīnai ir savas priekšrocības, piemēram, statika, kuras laikā cilvēks guļ nekustīgs ar seju ūdenī un pēc iespējas ilgāk cenšas aizturēt elpu, ir disciplīna, ko nereti izvēlas personas, kas vēlas iemācīties sevi kontrolēt un mēģina "sakārtot galvu". "Tas ir tas, kur viņi var beidzot neparko nedomāt," skaidro speciāliste. Viņai pašai šī disciplīna nav pati iemīļotākā. "Mani ir ļoti nemierīgs prāts, bet es sākšu atkal nodarboties ar statiku, lai tikai lai sevi sakārtotu."

Citas disciplīnas attīsta gan prātu, gan ķermeni. Instruktore skaidro, ka nirt ir vieglāk nekā peldēt, tāpēc šis sporta veids būs piemērots arī tiem, kam nepatīk peldēt. Viena no galvenajām lietām brīvajā niršanā ir spēja būt maksimāli atbrīvotai arī ļoti lielas fiziskās slodzes laikā. "Tev ir jābūt tiešām ļoti atbrīvotam mentāli, lai arī tavs ķermenis justos labi. Ja tu esi galvā sasprindzis, tad tavs ķermenis arī ir uzvilkts un tu neko nevari izdarīt. Jebkurš stress prasa mūsu resursus un ēd skābekli no organisma." Brīvajā niršanā ir ļoti svarīgi, lai nebūtu nevienas kustības, nekā tāda, kam nav jēgas, jo tas viss patērē skābekli.

Cilvēki, uzsākot nodarboties ar brīvo niršanu, ļoti ātri – parasti jau pirmajā nodarbībā – atklājot, ka viņu spējas ir daudz lielākas nekā paši domājuši. "Visi uz mums vienmēr skatās tā, kā uz tādiem kosmonautiem – jūs varat neelpot, jūs nirstat dziļi, jums noteikti ir žaunas vai vēl kaut kas. Jebkurš cilvēks to var izdarīt." Niršanas instruktore uzsver, ka arī sportisti ir parasti, mirstīgi cilvēki, kas ar to nav nodarbojušies kopš mazotnes. Ar brīvo niršanu nodarbojas arī daudzi cilvēki, kam ir vairāk par 50 gadiem.

Beata niršanu salīdzina ar ceļojumu. "Kā tu izceļo cauri savam prātam, cauri savām bailēm, tu vispār sāc sajust sevi. Beigu beigās tu paliec viens pats ar sevi. Mūsdienās tas ir diezgan grūti izdarāms – tu nevari palikt viens, tev visu laiku ir apkārt kaut kas. Zem ūdens paliec tikai tu un tā stihija. Tās ir tās divas svētās minūtes, ko tu vari pavadīt tikai ar sevi, ar savām domām, savu ķermeni. Mācoties un nirstot dziļumā, tu sāc atbrīvoties no daudz kā lieka. Tas liekais tev traucē iekarot dziļumu," skaidro instruktore, norādot, ka ir ļoti vērtīgi mācīties iepazīt sevi un strādāt ar sevi. Jo vairāk tu strādā ar savām emocijām un prātu, jo dziļāk tu vari ienirt.

"Galvenais brīvās niršanas noteikums ir – nekad nenirsti vienatnē." Beata uzsver, ka nirstot jāiemācās uzticēties ne tikai sev, bet arī savam partnerim. Un tieši uzticēšanās ir viena no brīvās niršanas lielākajām vērtībām.