Māksliniece, bijusī pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī topošā grafikas restauratore Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Ausma Šmite izstrāvo radošas personības zibeņus. Viņas mākslinieciskais skatījums šobrīd redzams arī Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja izstādē "Ādas", kur, kā norāda pati Ausma, spēles ar tetovējumu tēmu bija interesantas ziņkārības un radošā impulsa dēļ.
Mūsu sarunas laikā Ausma savas domas sakārto ar žestu palīdzību. Dažkārt tie palīdz izprast kāda teikuma svarīgumu, citkārt norāda uz pamatotību un tēmas nozīmību. Vēl viņa naski gaisā zīmē shēmu kombinācijas. Skaidrs ir viens – Ausma Šmite ir māksliniece ne tikai savā profesionālajā jomā, bet arī dzīvē un ikdienā.
"Mana pārliecība ir, ka par mākslinieku vairāk vai mazāk piedzimst. Ir kaut kādi talanti, ko pamana jau bērnībā – ģimenē. Tad nolemj, vai attīstīt tālāk vai ne. Mana ģimene, konkrētāk – mamma, nolēma to attīstīt," stāsta māksliniece. Tieši mamma aizvedusi mazo meiteni uz pirmajiem zīmēšanas pulciņiem. Vēlāk ceļš bijis tik loģisks, ka nemaz nav uzdoti citi jautājumi – par to, vai kas cits varētu būt galvenā dzīves lieta. "Apmēram 13, 14 gadu vecumā es uzzināju, ka ir tāda Mākslas akadēmija. Sāku domāt kā bērns, kas notiek tālāk pēc skolas. Un tad es sapratu, ka man vispār nav citu jautājumu – tā arī ir tā iestāde, kurā es vēlos studēt, un tas man palīdzēs kļūt par mākslinieku," tā Ausma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
