Nav tā – visi uzreiz vēlas būt tavi klienti. Līva Zēberga par sava biznesa uzsākšanu

Savu stāstu par to, kā nonākusi līdz domai par savu uzņēmumu, Līva uztic arī "Viņa" lasītājām. Jaunā uzņēmēja atzīst, ka uzsākt biznesu nav viegli un vienkārši, bet noteikti ir ieguldītā darba vērts.

Līva ir studējusi reklāmu un sabiedriskās attiecības. "Vecāki mani jau diezgan agri radināja pie darba," viņa stāsta. Dažādos vasaras darbos strādājusi jau 15-16 gadu vecumā. Arī studiju laikā paralēli mācībām Līva strādāja. Viņa sākusi kā viesmīle. Šis darbs ļoti daudz ko iemācījis. Sākumā strādājusi vienkāršākās ēdināšanas iestādēs, bet vēlāk kļuvusi par viesmīli restorānā. Līva norāda, ka šī pieredze bijusi ļoti nozīmīga sava biznesa attīstīšanai. Viņa gan nosaka – tāda ir visa iegūtā pieredze.

Līva stāsta, ka iepriekšējās darbavietās viņai nebija tik daudz iespēju izpaust savu radošumu. Viņa norāda, ka to varējusi darīt, tikai izvēloties un noformējot dāvanas klientiem un iesaistoties klientu vai darbinieku pasākumus organizēšanā. "Es jutu, ka man ir vajadzīgs vairāk, ka es varu dot vairāk, ka es ar savu radošumu varu reāli kaut ko panākt," teic Līva. Arī citus viņa aicina nebaidīties uzsākt kaut ko savu pat tad, ja nav zināšanu uzņēmumu vadībā un ekonomikā. Līvai tādu nebija, bet noderēja zināšanas un prasmes, kas bija iegūtas citās darbavietās. Protams, vienmēr būs daudz jāmācās, bet arī to var izdarīt. "Visi taču ar kaut ko sāk," uzsver Līva.

Pusotru gadu viņa darbojās jaundibinātajā uzņēmumā. Tad Līvai piedāvāts ar degvielas tirdzniecību saistīts darbs. Viņa kļuva par pārdošanas menedžeri. "Šajā uzņēmumā es nostrādāju gandrīz astoņus vai pat deviņus gadus." Ikdienā Līvai bija jāstrādā ar dažādiem klientiem, tostarp arī starptautiskiem. Lai arī sākotnēji viņa neko nav zinājusi ne par nozari, ne to, kā pareizāk paveikt savu darbu, Līva nav padevusies un guvusi ne vien atzinību no kolēģiem un klientiem, bet arī nenovērtējamu pieredzi, kas ļoti noder pašlaik, attīstot savu uzņēmumu.

"Pagāja astoņi gadi un sapratu, ka sevi šajā uzņēmumā esmu izsmēlusi un nekāda tālāka izaugsme vairs nav iespējama," turpina Līva. Viņa uzņēmumu atstājusi. "Es kādu laiku pabaudīju, nedarīju neko." Negaidīti Līvai piedāvāts darbs pilnīgi jaunā uzņēmumā, kas ražoja malku. Līvas pienākumos ietilptu tirdzniecība un eksporta sakārtošana, vēlāk arī ražošanas koordinēšana. Viņa piekrita šim izaicinājumam. Īsā laikā viņai izdevās sakārtot visu procesu, kas saistīts ar eksportu, sākot no ražošanas līdz pat loģistikai. "Trīs mēnešos mēs panācām pilnu rūpnīcas kapacitāti, visas saražotās kravas tika eksportētas prom mūsu klientiem. Visu, ko rūpnīca saražoja, mēs jau bijām notirgojuši. Salīdzinoši īsā laikā mēs, pat vairs gribēdami, nevarējām pieņemt jaunus pasūtījumus," atklāj Līva.

"Tas man bija tāds milzīgs pierādījums tam, ka cilvēki principā var jebko. Ir tikai jāgrib un jāmācās," teic Līva. Viņa norāda, ka, uzsākot darbu šajos divos uzņēmumos, nav neko zinājusi ne par degvielas tirdzniecību, ne malkas ražošanu un ražošanu vispār. Tomēr viņa nepadevās, mācījās un salīdzinoši īsā laikā jau spēja realizēt izvirzītos mērķus un ieceres. "Tas bija milzīgs pārbaudījums un atklāsme pašai par sevi. Līdz tam brīdim es neticēju," atklāj uzņēmēja.

Uzņēmumā, kas ražoja malku, Līga nostrādāja apmēram divus gadus. Notika dažādas pārmaiņas, un Līva nolēmusi, ka viņai nepieciešams kaut kas citādāks: "Kādā brīdī kļuva par smagu gan emocionāli, gan arī fiziski un sapratu, ka, kāpjot pa karjeras kāpnēm, nevēlos pazaudēt sevī sievieti, gribu darīt kaut ko ēteriskāku." Viņa sapratusi, ka dzīve, kas vērsta tikai uz karjeru, nav domāta viņai, vismaz ne tad, ja karjera tiek veidota ražošanas uzņēmumā.

Atskatoties uz gūto pieredzi, Līva norāda, ka gan viņai, gan viņas kolēģei Raimondai, ar ko satikusies malkas ražošanas uzņēmumā, iepriekš gūtā pieredze ir ļoti noderējusi.

"Es biju nogurusi no lēmumu pieņemšanas, un man ļoti gribējās, lai viss pats no sevis atrisinās, es vairs negribēju izvēlēties un domāt, kā būs labāk." Līva vēlējusies, lai viņai būtu tikai viens iespējamais variants. Un tā tas arī noticis. "Es vienā brīdī atslēdzos un nolēmu ļaut visam iet savu gaitu, nemēģināt neko iespaidot – gan jau dzīve pati visu saliks pa vietām. Pēkšņi izmainījās visi mani prombraukšanas plāni, tur viss tika atcelts." Arī ražotnei, kur Līva būtu varējusi turpināt darbu, jaunu vadītāju tomēr nevajadzēja. Tā nu Līva sapratusi, ka jāpievēršas plāniem par sava biznesa uzsākšanu.

Ar bijušām kolēģēm, kas arī vēlējušās veikt pārmaiņas savā dzīvē, regulāri tikusies, mēģinot saprast, ko varētu darīt. Apmēram divu mēnešu laikā nonākušas pie idejas Latvijā izplatīt dažādas interesantas dizaina lietas. "Sākām domāt, kā mēs varētu tās interesanti Latvijā piedāvāt. Ne tipiskā veidā – ar katalogiem, e-pastiem un izstādēm. Mēs izdomājām, ka mēs tās varētu integrēt dažādos pasākumos." Galu galā izrādījies, ka pasākumi nav pārdošanas rīks, bet tie var kļūt par pamatu biznesam. "2017. gada aprīlis bija tas brīdis, kad mēs nolēmām, ka tā tomēr būs aģentūra."

"Pēc mūsu aģentūras atklāšanas pasākuma mums, kā vairumam entuziastisku iesācēju, šķita, ka nu tik būs – nu tik visi nāks un gribēs, lai rīkojam viņiem pasākumus," atceras Līva, "reālajā dzīvē diemžēl tā nenotiek." Tad ieguldīts milzīgs darbs aģentūras tēla veidošanā un rokraksta izstrādē. "Kādu gadu mēs vienkārši staigājām no klienta pie klienta, pašas zvanījām, uzprasījāmies uz tikšanos, gājām, sēdējām, runājām, stāstījām, rādījām…" Ļoti daudz ticis darīts tikai, lai iegūtu pieredzi un nodibinātu kontaktus.

Vēlāk ieguldītais darbs atmaksājies. Pašlaik tiek organizēti ļoti dažādi pasākumi. Līva norāda, ka Latvijas tirgus ir neliels, bet pasākumu organizētāju ir tiešām daudz. "Tas, ko mēs gribam un cenšamies izdarīt, ir nepazaudēt to savu rokrakstu, neplūst pa straumi," saka Līva. Viņa norāda, ka ļoti negribētu divreiz organizēt vienu un to pašu pasākumu.

Līva uzsver, ka nevajag baidīties. "Nu nekas tāds nevar notikt. Nav neatrisināmu problēmu. Nav nekā tāda, ko nevar izlabot," uzsver uzņēmēja. Viņa norāda, ka pa tad, ja ir neizlabojama problēma, tā būtībā nav nekas ārkārtējs. Līva neslēpj, ka pati biznesa uzsākšanai ņēmusi kredītu un joprojām paralēli arī strādā citos darbos. "Saprotams, ka sākuma etapā uzņēmums nenes vēlamo peļņu un strādāt bez brīvdienām vairākos darbos vienlaicīgi gandrīz gadu, protams, ir grūti, taču es vienmēr atceros, kā vārdā es to daru." Līva atklāj, ka izdevies pasākums viņai ir lielisks dzinējs turpināt.

"Nekas no pašas pirmās dienas naudu atpakaļ nenes," uzsver uzņēmēja, skaidrojot, ka jauns bizness nebūt nenozīmē tūlītēju peļņu un vieglu dzīvi. Pasākumu organizētāju vidū par aģentūru liecinot tikai tās darbs. Kamēr nav pietiekami daudz paveiktā, ir jāiegulda milzu darbs, lai kaut kas izdotos, lai cilvēki gribētu sadarboties, un nekas cits neatliek, kā paralēli strādāt arī citur. "Protams, uznāk neizbēgami saguruma brīži." Tāpat Līva ir saskārusies ar domām, ka strādāt algotu darbu birojā ar normētu darbalaiku būtu daudz vienkāršāk, tomēr ikvienas idejas realizācija dod spēku nepadoties un turpināt.

Jautāta, par to, kas ir grūtākais, uzsākot savu biznesu, Līva atklāj: "Gaidīt. Apzināti gaidīt, kad pēc ieguldītā darba un laika beidzot kaut kas notiks, un ticēt, ka būs. Loģiski, kaut kādā brīdī ir dīkstāve, un tieši brīdī, kad mums abām ar Raimondu šķita, ka esam izdarījušas visu. Esam izdarījušas visu iespējamo, bet nekas nekustas. Taču vienā maģiskā brīdi viss aiziet un sāk notikt, jo pirms tam esam ieguldījušas milzīgu darbu, mīlestību pret visu paveikto un pacietīgi ar ticību gaidījušas, ka mūsu pūliņi nevar palikt nenovērtēti."

Līva stāsta, ka pēc ļoti daudzām sarunām ar potenciālajiem klientiem un pozitīvām atsauksmēm par tām kādu laiku bijis klusums. Tas arī bijis visgrūtākais – nepadoties šajā laikā. Pēc tam parādījušies arī pirmie klienti. "Lēnā garā mūsu vēstījums jau nonāk līdz klientam, bet tas brīdis… Tad ir tā pacietīgi jāgaida, jātic savai idejai un nedrīkst salūzt. Nedrīkst salūzt. Galvenais – ir jātic. Ja tā pa īstam no sirds noticam paši, tad, manuprāt, nevar neizdoties."