Dejotāja Elīna: biju domājusi, ka dzīve mani salauzīs un es strādāšu birojā  (3)

Elīna stāsta, ka viņai vienmēr paticis dejot, lai gan apkārtējie bieži norādījuši, kas nekas nopietns no tā nevarot sanākt, un viņai vajadzētu pievērsties kādam būtiskākam darbam. "Es nedomāju, ka nodarbošos tikai ar dejošanu. Domāju, ka dzīve salauzīs mani, un es iešu uz darbu, strādāšu ofisā," atklāj dejotāja. Viņa sapratusi, ka cilvēki ir dažādi un katram ir jādara tas darbs, kas personai ir atbilstošākais. Elīna dejotprasmes guvusi jau kopš bērnības deju skolā, paralēli bieži devusies arī uz sacensībām, semināriem un meistarklasēm ārzemēs.

Viņa atklāj, ka vecāki kopš bērnības ir snieguši lielu atbalstu, piemēram, ļaujot doties uz treniņiem un pasākumiem ārzemēs, kur gūta praktiska pieredze. Dejotāja piebilst, ka tagad sapratusi to apmēru, kādā notiek sacensības, piemēram, Parīzē, kur viesojusies arī pirms vairākiem gadiem. "Tas bija forši, ka bija tāda iespēja braukt un mācīties no labākajiem," tā Elīna.

Šobrīd dejotāja aktīvi darbojas "Ghetto dance", ko pati raksturo kā kustību. Savukārt "Ghetto dance academy", kur visi, sākot ar bērniem un beidzot ar pieaugušajiem, var apgūt dažādas ielu dejas, piemēram, hiphopa stilā, "vogue", "popping" un citas, Elīna ir vairāku nodarbību vadītāja. Tāpat kopā ar domubiedriem viņa rīko dažādus pasākumus, kas veltīti dejai, piemēram, tā dēvētos "battle" jeb deju cīņas hiphopa vai kādā citā stilā. Elīna norāda, ka mērķis ir arī uz Latviju atvest kādus pieredzējušus ārzemju speciālistus, kas palīdzētu vietējiem attīstīt deju prasmes augstākā līmenī. Viņas vārds dejas pasaulē ir "Peppka", savukārt kopā ar Sonya un Rusya veido komandu – "Rave Mastaz crew".

Vasarā "Ghetto dance" pasākumi notiek svaigā gaisā Grīziņkalnā, kas Elīnai īpaši patīkot. Tomēr nākas saskarties arī ar apkārtējo iedzīvotāju neapmierinātību, kas iebilst pret skaļo mūziku. "Man ļoti patīk trenēties dabā, bet tad var arī viegli apsaldēties," atklāj dejotāja. Savukārt Elīnas vecāki ir skolotāji, kas līdzinās arī pašas ikdienas darbam – pasniegt deju nodarbības. Viņa norāda, ka, lai neizdegtu, pedagogiem vajadzētu iemācīties īstajā brīdī apstāties un paņemt pauzi.

Viens no dejotāju svarīgākajiem uzdevumiem ir rūpēties par savu veselību, jo slodze ir patiesi liela. Elīna Gladina atklāj, ka galvenais ir labi izgulēties un paēst: "Gandrīz katru dienu trenējies, viss notiek intensīvi. Ķermenis ir pieradis tā dzīvot." Viņa norāda, ka dejotāji nevar tā vienkārši apstāties un nedejot, jo organisms ir pieradis pie lielās slodzes: "Ar to dzīvot ir sarežģīti, tāpēc visu laiku vajag būt fiziskā formā, lai ķermenis varētu sevi "turēt"."

Elīna atklāj arī dejotāju sūro patiesību jeb augsto traumu risku: "Man liekas, ka dejotāji neuzņemas atbildību, tāpēc nedomā par veselību. Viņi dejo, slikti ēd un guļ." Nereti vēlāk tiek gūtas traumas, ko ir grūti ārstēt. Dejotāja norāda, ka tas ir sarežģīts process: "Mēs tos saucam par "gudriem dejotājiem", kuri domā gan par ķermeni, gan par fizisko izskatu, gan vispār par tādām lietām. Visu laiku jājūt sevi, kas notiek – vai viss ir labi."

Taujāta par hiphopa kultūru Elīna norāda, ka tā ir pavisam citādāka. "Dejotāji ir ļoti atvērti. Kad tu satiec kādu cilvēku, tu redzi viņu pirmo reizi dzīvē. Tev ir tāda sajūta, ka zināt viens otru. Manuprāt, tas ir hiphopa kultūrā – cilvēki nebaidās būt tādi, kādi viņi patiesi ir," stāsta dejotāja. Tas esot savā ziņā viegli, citā – sarežģīti. Tomēr pašos pamatos Elīnai patīkot hiphopa stila mūzika un tādu kustību veikšana, ko parastais cilvēks noteikti nevar izdarīt: "Man patīk, ka vari pierādīt – cilvēka ķermenis var gandrīz visu. Vajag vienkārši darīt, un tas arī nav bīstami."

Savukārt Elīnas skolniece Laima stāsta: "Iepazināmies tālajā 2010. gadā, kad viņa kļuva par manu pirmo treneri hiphopa stila dejošanā. Elīna tad bija tikko iesākusi savas trenera gaitas, taču viņai šis process izdevās lieliski un profesionāli." Abas kopīgi aizvadījušas vairākus izbraukumus, sacensības un pat veidojušas deju šovu, kas veltīts Maikla Džeksona piemiņai. Laima atklāj, ka joprojām ar Elīnu satiekas, apspriež dejas pasaules jaunumus, notikumus un tālākos plānus: "Viņa vienmēr bijusi jautra, pozitīva, atvērta. Lai gan dzīve nemitīgi iet uz priekšu, dejas vienmēr būs tas process, kas par spīti jebkādam laika sprīdim, apvienos kopā būšanai."

Enerģiskā dejotāja piedalās arī Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādē "Karmena", kas skatītājus priecē kopš pagājušā gada 2. marta. Elīna stāsta, ka režisore Marija Eva Sinjerola no Francijas vēlējusies klasisko savienot ar mūsdienīgo. Tika iecerēts atrast dejotājus, kas prastu "krump" un "popping", taču Latvijā ir tikai daži šo stilu dejotāji. Režisorei nācās pievienot arī hiphopa dejas stilu, lai būtu no kā atlasīt un izvēlēties. Kādā rītā arī Elīna saņēmusi ziņu "Facebook", kurā aicināta piedalīties izrādē.

"Es lasīju un vēl nesapratu, ka tas notiks operā," stāsta dejotāja. Pēc satikšanās viņa pieņēmusi lēmumu izaicināt sevi un piedalīties, jo ierasti Latvijā šādas izrādes notiek reti. Tāpat dejotāja norāda, ka, ja kas līdzīgs notiktu Maskavā, Beļģijā vai Francijā, būtu daudz lielāka konkurence un arī atlase notiktu augstākā līmenī.

No sākuma operā Elīna saskārusies ar pavisam citādāku tempu un dejošanas loģiku, kas būtiski atšķīrusies no ierastā, piemēram, dejotāja pieradusi, ka tiek skaitīts līdz astoņi, taču mēģinājumos atkārtoti dzirdējusi – viens, divi, trīs. "Tur ir cits temps un cita sajūta. Sākumā tas bija grūti, mūzika mani neiedvesmoja, un bija grūti vispār to klausīties. Pēc tam man sāka patikt, es jau varēju mājās ieslēgt klasisko mūziku," stāsta Elīna. Jāpiemin, ka izrādē tiek izpildītas ielu dejas, kurās iekļaujas arī hiphopa stils, apvienojumā ar klasisko Žorža Bizē "Karmenas" mūziku.

"Ļoti interesanti, bet sarežģīti. Es esmu priecīga, ka mums bija komanda – mēs varējām visi kopā to izrunāt, saprast un palīdzēt viens otram," atzīst dejotāja. Vēlāk viņa arī saviem skolēniem piedāvājusi neierasto konceptu ar klasisko mūziku. Elīna uzskata, ka ir neparasti redzēt mūsdienīgu deju ar klasisku mūziku, tomēr, saliekot abus kopā, veidojas kaut kas pavisam jauns un svaigs: "Tas var patikt gan tiem, kuri vairāk lasa avīzes un klausās klasisko mūziku, gan tiem, kuri visu laiku sēž telefonā. Tā deja var saistīt dažādas paaudzes."

Ķermeņa izteiksmes veidi kustībā ir tikpat dažādi, cik atšķirīgi ir katra dejotāja uzskati par to, kas tad īsti ir deja. Kādam tas ir tikai fizisks treniņš, citam – veids, kā gūt atelpu ikdienā. Elīna uzskata, ka deja jebkurā brīdī var aizvest citā pasaulē, kad smadzenes domā par citām lietām nekā ierasts. "Tu tāpat būsi deju zālē Rīgā ar savām problēmām, bet uz to treniņa laiku, tu būsi kaut kur citur. Tavas smadzenes domās par citām lietām, un svarīgs būs kaut kas cits."

Dejotāja atklāj, ka bez šīs sajūtas nevar dzīvot: "Tas ir kā anti-stress. Vari atbrīvot sevi no kādas negatīvas emocijas, ko katru dienu iegūsti no ārpuses." Tomēr Elīna piebilst, ka deja palīdz atbrīvoties konkrētajā brīdī: "Tas ir moments, kad vari aizskriet no realitātes un tad atgriezties atpakaļ savā dzīvē."

Taujāta par nākotnes plāniem, enerģiskā sieviete skaidro, ka tiek plānotas vairākas sacensības Latvijā, kurās aicināti piedalīties arī meistari no citām Eiropas valstīm. Speciālistu piesaiste veicina arī pašu līmeņa augšanu, jo notiek radošs informācijas apmaiņas process. "Ir arī sacensības, uz kurām gribam braukt, kas ir ārzemēs, bet nezinu vai mums izdosies to izdarīt," teic Elīna, piebilstot, ka vasara ir viens no karstākajiem laikiem, kad notiek neskaitāmi pasākumi.

Savukārt pašai dejotājai gribas aizbraukt uz Franciju pie iepazītās režisores, kura veidoja izrādi "Karmena". "Es domāju, ka būtu forši aizbraukt pie viņas, ne tikai kā ar cilvēku aprunāties un pavadīt laiku, bet arī kā dejotājām," teic Elīna. Viņa vēlētos kopā ar Sinjerolu izveidot kādu jaunu projektu, kas līdzinātos līdzšinējam darbam: "Jauna pieredze, un to gribētos arī attīstīt, lai mēs varētu iet tālāk un mēģināt kaut ko vēl."