Cīņa ar augstu asinsspiedienu sagriež dzīvi kājām gaisā. Māra Žundas stāsts  (5)

Ar Māri tiekamies viņa semināru un apmācību norises vietā, kuru viņš vēl tikai iekārto. Viņš izmanto tāfeli, lai paskaidrotu savu domu, intervijas laiku pavada, stāvot kājās, un kādā brīdī piepumpējas trīs reizes. Viens no jautājumiem, ko uzdodu, saistīts ar kraso profesijas maiņu, par kuru viņš pirms kāda laika izšķīries. To Māris skaidro ar veseliem diviem "kāpēc": "Viens ir tas, ka IT jomā darbojos, pamatā meklējot laimi, enerģiju un piepildījumu. Es sapratu, ka darbā enerģija būtiski iet uz leju. Bet viss pārējais – mazie hobiji, ar kuriem toreiz sāku aizrauties, – pirts skola, elpošana, aukstums – tie enerģiju sita uz augšu."

Darba vide IT jomā bijusi laba. "Darbs ir darbs, tas paņem enerģiju, sevišķi daudz mentālās enerģijas, kas ir smadzeņu darbība. Taču svarīgāks iemesls – es izvirzīju mērķi tikt vaļā no tabletēm," atklāj Māris. Viņš kopš 20 gadu vecuma lietojis medikamentus paaugstinātam asinsspiedienam. Savukārt ārsti norādīja: "Māri, tu esi vesels. Lieto tabletes līdz mūža beigām!" Tā vīrietis katru gadu tērējis lielas naudas summas veselības apdrošināšanai, taču secinājums bijis viens – ar viņu viss ir kārtībā, tomēr nav zināms, kāpēc asinsspiediens ir augsts.

"Tad 28 gados man izrakstīja hormonu tabletes vairogdziedzerim. Teica, ka tās arī būs jālieto. Tas bija pavērsiena punkts, kad es sāku domāt. Man bija jāsāk meklēt risinājumus, kā tikt vaļā no tabletēm," atklāj Māris. Tobrīd viņš pieņēmis lēmumu pievērsties pirts skolai, tomēr vēl vairāk sapratis, kad izlasījis par medikamentu blaknēm. "Es sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Pēc astoņu gadu lietošanas izlasīju par asinsspiediena tablešu blaknēm, tad sāku lasīt par hormonu tabletēm – sapratu, ka tas tā tikai turpināsies," norāda Māris.

Atskatoties uz savu pieredzi, vīrietis norāda, ka tagad labi saprot – visas slimības bijušas saistītas ar nepareizu elpošanu un izpratni par to, kas ir veselība, kvalitatīvs miegs un sabalansēts uzturs, iekaisums un slimība. "Pirts skola man parādīja, ka ir arī cita puse – ūdens, gaiss, karstums un augi – un ka tiem ir tieša ietekme uz manu ķermeni, prātu un noskaņojumu," stāsta Māris. Kādā brīdī viņš pamanījis Hofa video "Facebook": "Piezvanīju un pēc pusgada aizbraucu pie Hofa uz Poliju. Kļuvu par vienu no pirmajiem treneriem Eiropā," atklāj Māris, piebilstot, ka tas bijis jauna mācību ceļa sākums.

"Tagad, pēc pieciem gadiem, tas ir nonācis līdz citām metodēm – dziļāk interesējoties par elpošanu, muskuļiem, stāju, miegu. Tas ir nonācis līdz tam, ka vasarās braucu ar grupām mācību ceļojumos, kur mēs nedēļas garumā zināšanas integrējam kalnu vidē, lai ar lielāku jēgu brauktu ceļojumā," norāda vīrietis. Tāpēc viņš sevi dēvē arī par profesionālu ceļotāju, kurš ceļojumam pievieno jēgu.

""Rūdīšanās skola" šobrīd ir pamata bizness – es mācu pieaugušiem cilvēkiem tā saucamo fizisko inteliģenci jeb izpratni par to, kā strādā ķermenis. Mācu izpratni par rūdīšanos. Tā ir spēja adaptēties jebkuros apstākļos," stāsta Māris. Viņš norāda, ka rūdīšanās nav aukstums un saldēšanās, jo arī skriešana vai publiskā runa, kad tu ietekmē ķermeni un radi kontrastu, var būt rūdīšanās. Viņa pasniegtās Vima Hofa metodes pamatā ir elpošana, tomēr tā ir svarīga sastāvdaļa arī citās skolas programmās. Daudzi uzskata, ka rūdīšanās aspektā runa ir tikai par aukstumu, tomēr ziemas pelde vai sēdēšana āliņģī ir tikai viens no atzariem.

"Vari nodoties gaisa peldēm, atvērt logu, rokas nomazgāt siltā un aukstā ūdenī. Arī pirts ir rūdīšanās. Basas kājas arī būs rūdīšanās. Būtībā tās mērķis ir trenēt nervu, asinsrites un elpošanas sistēmu. Un instrumenti, kā to darīt, ir ļoti dažādi," atklāj pieredzējušais rūdītājs. Viņš norāda, ka cilvēkam pašam ir jāzina sava ķermeņa trenētības kritēriji, piemēram, nervu vai elpošanas sistēmas: "Mūsdienu cilvēks nevar uz to atbildēt. Viņa izpratne par fizisko inteliģenci ir nulles līmenī. Attiecīgi, tiklīdz ir mazākās izmaiņas, kaut kas nestrādā, ir jāiet pie ārsta. Mans gadījums pierādīja, ka esi praktiski vesels, tev nav vēl tik slikti, lai varētu uzrakstīt, ka ir šis (konkrēta slimība – red.). Attiecīgi viss, ko māca "Rūdīšanās skolā", ir profilaktisks, bet palielina cilvēka izpratni par to, ko darīt."

Turklāt Vima Hofa metode nav vienīgā, ko māca Māris. Otra ir "Oxygen Advantage" – domāta sportistiem un augsta līmeņa sasniegumus gribošiem cilvēkiem. Vēl vīrietis interesējas par biohakingu, ko viņš dēvē par modernu veidu, kā, integrējot tehnoloģijas, jaunākos pētījumus un dabu, gūt papildu zināšanas. Savukārt "Rūdīšanās skolas" mērķis ir diskomfortā justies komfortabli. "Caur aukstumu vari gūt pārliecību, fizioloģiski – testosterona hormonu. Tas ir tas, kā daudziem darbiniekiem pietrūkst. Mēs vēlamies no viņiem iniciatīvu, bet viņiem hormonu līmenī nav pamata, lai pieceltos kājās, aizietu pie vadītāja un pateiktu kādu ideju. Tas ir stāsts par mūsu vidi," stāsta Māris.

Viņš darbā novērojis, ka kolēģi slimojuši pie mazākajām vides izmaiņām: "Attaisi vaļā logu – viens saka: "Es saslimšu," otrs: "Es nesaslimšu." Nākamajā dienā abiem taisnība – viens ir slims, otrs – vesels." Māris atklāj, ka, aktīvi darbojoties IT jomā, sācis arī novērot šādus piemērus apkārtējā vidē un vēlāk arī sevī: "Ir daudz cilvēku, kuri ar manu diagnozi pieņems patiesību. Paaugstināts asinsspiediens, liekais svars, ceļu sāpes, muguras sāpes – kuram tādu nav?" Viņš norāda, ka var izklausīties mazliet egoistiski, bet visiem nav lemts būt veseliem – tā ir viņu pašu izvēle.

"Piecu gadu laikā man būtiski mainījās vide apkārt – cilvēki. Ja tu pats sāc mainīties, tad cilvēki, kuriem ir negatīva pieredze vai vibrācijas, nevēlēšanās kaut ko darīt, pazūd no apkārtējā loka. Ne tev ir, par ko ar viņiem runāt, ne arī padalīties pieredzē," stāsta Māris. Viņš atklāj, ka dzīves filozofija balstījusies idejā kaut nedaudz saprast un nonākt uz ceļa, lai veselība sakārtotos. "Tas arī notika – tabletes man vairs nevajag, svars samazinājās, pašsajūta uzlabojās. Mana pārliecība, ka dzīvē varu darīt jebko, būtiski izauga. Ja mērķis ir iegūt tikai naudu, tad ar darbu var iegūt naudu," piebilst Māris.

Viņš runā arī par domāšanas līmeni un maiņu, atceroties, kā bijis pie Hofa: "Bez nekādas aukstuma pieredzes trešajā dienā kāpu kalnā šortos, zābakos, pliks, mīnus grādos. Trīs stundas. Izdzīvoju, nenomiru." Māris šobrīd novēro, cik vāji vai spēcīgi ir cilvēki: "Tīri fiziskā aspektā – atvērt logu vaļā. Aukstums šobrīd ļoti labi izkristalizē, kādas ir cilvēka spējas, bailes. Tā daudziem ir milzīga fobija – trauma, negatīva pieredze."

Māris uzsver, ka izmanto zinātniski pamatotu Rietumu virzienu. Arī, piemēram, Vima Hofa metode pievēršas fizioloģiskām lietām, palīdz modernam cilvēkam izskaidrot mūsdienīgā veidā. "Viena diena – un tu esi āliņģī, vairs nav nekādu attaisnojumu, bet tas lēmums ir jāpieņem pašam," viņš skaidro. Ja šobrīd no malas var šķist, ka Māris apzināti pieņēmis lēmumu mainīt savu dzīvi un to arī paveicis, viņš atzīst, ka sākumā ceļš bijis cīņa ar sevi.

"Man cilvēki ir teikuši: "Ko tu ar kaut kādu "figņu" nodarbojies? Tas taču nav nopietni – te ir ārsti, IT joma, ej taču un strādā!" Tas, ko savā ziņā pierādu – no hobija esmu izveidojis biznesu, arī platformu, kur augt un cilvēkiem sniegt jēgpilnu informāciju, ko var integrēt ikdienas dzīvē," viņš piebilst. Vairāki cilvēki Mārim ieteikuši mācīties par ārstu, taču viņš neredz pievienoto vērtību, izņemot atsevišķus kursus. Vīrietis labprātāk aizbrauktu pie kāda zinoša speciālista ciemos vai atvestu kādu uz konferenci Latvijā.

Māris atklāj, ka nepārtraukti devies pie ārstiem ar jautājumiem: "Kas man kaiš? Kur ir tā vaina?" Bet atbildes nebija. Viens no ieteikumiem bijis vērsties pie psihoterapeita ar iespējamu apmātību par veselību. "Paskaties spogulī – nē, nav kaut kas kārtībā. Tad es sapratu, ka ārsti, tāpat kā jebkurš speciālists, ir man kā palīgi izziņas procesā, viņi iedod kādu virzienu. Tad arī tā bilde mainījās – es pats pieņemšu lēmumu dzert tabletes vai nedzert," viņš klāsta.

Savukārt "Rūdīšanās skolu" Māris uzskata par "start up" (sākums – red.), jo darbs ar cilvēkiem nav vienkāršs. "Es strādāju ar pieaugušiem cilvēkiem. Viens no priekšnosacījumiem ir, ka tu saproti, uzņemies atbildību: ejam līdz tādai robežai, kādu tu pats nosaki. Elpošana vai aukstums – jebkurā brīdī var neko nedarīt, piecelties un aiziet, tas ir kā "ground rule" (pamata noteikums – red.) visām nodarbībām. Nav tā, ka vadītājs pateica – sēdi seminārā un ciet," viņš stāsta.

"Šogad "Rūdīšanās skolas" mērķis ir parādīt, ka rūdīšanās ir dabīgs latviešu dzīvesveids, tai jābūt kā plašai kustībai," atklāj Māris. Viņš stāsta, ka āliņģī nosēdējis 11 minūtes, bet tagad to Latvijā atkārtojuši daudzi: "Šobrīd es ļoti labi zinu, lai tiktu tālāk – stundu vai divas nosēdētu āliņģī, miega un uztura aspekts būs ļoti svarīgs."

"Es visiem saku, ka nepretendēju uz kādu ideālo cilvēku, kurš ir vesels. Man slimība ir tad, kad ir mainīgs noskaņojums, nāk miegs, kad nav 300 smaidu dienā," stāsta Māris. Viņš vēlas izveidot arī programmu instruktoriem, kuri turpinātu iesākto tālāk. "Man pašam arī aukstums nepatīk. Es zinu, kāpēc tur ir jāiet, – tas ir mentālais un fiziskais treniņš. Vai nu divas stundas sporta zālē, vai sistēmas restarts āliņģī," atzīst Māris. Pieaugošo ziemas pelžu popularitāti viņš skaidro ar cilvēku vēlmi sasniegt rezultātu ātri un tūlīt.

"Cilvēks ieiet iekšā, restartē sistēmu, jūtas fantastiski, gūst enerģiju, tā ir hormonu bumba, un lielākoties ir pozitīvs rezultāts. Protams, kāds saslimst, bet lielākoties ir pozitīvs rezultāts," viņš skaidro. Tāpat gadu gaitā veikts liels darbs, lai cilvēkus izglītotu rūdīšanās jomā, tāpēc tās popularitāte arvien pieaug. "Zinātnē jau vēsturiski ir zināms, ka tas darbojas, bet ieskaidro to rīdziniekam vai jebkuram pilsētniekam, kurš sēž kondicionētā telpā, kur ir silts, vide ir ļoti komfortabla – siltas grīdas, sienas, mājas," piebilst Māris.

Viņš uzsver, ka nemanot cilvēki pie tā pierod. Taču aukstums ir kā bezmaksas rīks – no rīta pagriez uz 10 sekundēm vēsu ūdeni un iegūsti mazu atspērienu dzīvei. "Es cilvēkiem saku arī par sevi: "Neticiet visam, ko Māris saka." Vienīgais, kas ir mainījies četru piecu gadu laikā, – dziļuma izpratne. Tā kā es sāku ar metodiku, tad daudz nevarēju kļūdīties, jo tā ir jau aprobēta – daru šādi un tieku tur. Šobrīd es dziļuma izpratni esmu apaudzējis ar savu metodiku. Tāpat tas nenozīmē, ka man ir jātic simtprocentīgi," viņš atklāj.

Māris iesaka katram tiekties būt paša labākajai versijai: "Tas ir mazs izaugsmes posms, kad esi labāks nekā vakar." Savukārt viņa nākotnes plāni ir pamatīgi: "2021. gadā sasniegt pasaules rekordu – 3000 cilvēki ieiet janvārī ūdenī. Tas ir viens no mērķiem. Tuvākā vieta, kur kas līdzīgs noticis, ir Polija – 1850 cilvēki ir iegājuši ūdenī ziemas laikā. Lai tādu mērķi sasniegtu, nepieciešams radīt daudz lielāku izpratni par to, kas ir rūdīšanās un kāpēc to vispār darīt." Tomēr darbs pie tā jau aktīvi notiek – Māris atklāj, ka, pabeidzis "Rūdīšanās skolu", cilvēks ir norūdīts jeb spēcīgāks un izturīgāks.