Kvalitātes zīmogs somām no ādas un atgriezumiem: Ērikas apņemšanās atdzīvināt nozari  (11)

Ērika stāsta, ka jau no bērnības viņai paticis šūt un kaut ko radīt. "Es pati esmu no Jelgavas. Kad pārcēlos uz Rīgu, apsvēru, ko gribu mācīties padziļināti, bioloģiju vai ķīmiju, lai pēc tam kļūtu par ārsti. Tomēr sirdī vienmēr zināju, ka mode un māksla ir tas, kas man patīk visvairāk," viņa atklāj. Loģisks solis bijis iestāšanās Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, kur Ērika pabeigusi apģērbu dizaineru studijas un tapis iespaidīgs diplomdarbs.

"Mans sapnis bija kļūt par apģērbu dizaineri, izveidot savu modes namu, radīt kaut ko, ar ko visa pasaule lepotos. Pēc mācībām es netiku Latvijas Mākslas akadēmijā. Tur bija iestājeksāmeni, un es tos nenokārtoju," atklāj Ērika. Viņa par to bijusi sašutusi, taču nodomājusi – ne katrs dizainers ir pabeidzis akadēmiju, vienmēr ir iespēja veidot kaut ko savu. "Es sāku taisīt apģērbu kolekciju, un šai kolekcijai kā aksesuāru nolēmu uztaisīt somas. Tobrīd es sapratu, ka šī tirgus niša ir tukša, respektīvi – Latvijā ražotas somas," skaidro dizainere, kopumā situāciju raksturojot: "Mode ir pārražota. Īstenībā mums ir daudz vairāk, nekā vajadzīgs."

Jau pašā zīmola veidošanas sākumā Ērika sapratusi, ka uzņēmu balstīs ilgtspējas un ētikas aspektā. Uzņēmīgā sieviete radījusi pirmo somu un sapratusi – tas ir kas jauns, tomēr bijusi bēdīga, ka kopējā niša Latvijā "iet uz leju". Viņa pieņēmusi izaicinājumu atdzīvināt jomu, jo saskatījusi lielu potenciālu. "Es sapratu, ka eju pareizi – ir jātaisa somas, cilvēkiem ir vajadzība. Iepazinos ar klientēm un redzēju, ka viņām patīk. Tas arī mani motivēja darbību attīstīt. Redzēju arī to, ka produkts ir vajadzīgs un cilvēki lepojas," stāsta Ērika. Viņai izdevies sākumā plānotais – lai soma kalpotu nevis vienu sezonu, bet gan vairākas.

Zīmola "Vaskala" filozofija balstīta faktā, ka mazāk pirkt ir labāk. Piemēram, klasiskā kantainās formas soma, ar ko zīmols daudziem asociējas, ir labi pieskaņojama jebkuram apģērbam. "To var iekļaut ikdienas stilā, velkot ar džinsa biksēm un platu T-kreklu – izskatīsies labi un piešķirs "rozīnīti". Šī somiņa lieliski izskatīsies arī pie kleitas, dodoties uz kādu kultūras pasākumu. Es uzskatu, ka ikkatram pasākumam nav vajadzīga cita soma," teic dizainere. Šādas somas īpaši labi var noderēt aizņemtām sievietēm – katru dienu mantas nav jāpārkrāmē citā aksesuārā.

Ērika ādas somu šūšanu uztic Latvijas meistariem ar 20 gadu pieredzi. Viens no svarīgākajiem aspektiem – augsta kvalitāte. Tā, lai tā būtu konkurētspējīga arī ārzemēs. Pavisam drīz viņa dosies uz izstādi Japānā. "Šobrīd darām visu, lai veicinātu eksportu, veidojam arī mājaslapu. Skatoties pēc situācijas, mūsējie ļoti atbalsta. Es varētu katrai savai klientei teikt pateicību par to, ko viņa dara. Ļoti bieži saņemu vēstules ar pateicībām, bildes – tas tiešām motivē," atzīst somu dizainere.

Somas iespējams iegādāties Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Taujāta par to, kā radies skanīgais nosaukums "Vaskala", sieviete stāsta: "Zīmola pamatā ir skandināviska dzīves uztvere. Somu, zviedru valodā "vaska" ir soma. Man ļoti patika šis vārds, bet sapratu, ka Latvijā to nesapratīs – domās, ka kaut kas no vaska, tāpēc pieliku galotni "la"." Ērika sapratusi, ka izveidojies skaists, internacionāls vārds, kurā iekodēts arī nodarbošanās veids jeb "soma".

Ja šobrīd nebūtu jāgatavojas braucienam uz Japānu, Ērika radītu vegāniska materiāla somas. Šis audums tiek veidots no sēnēm, tomēr finanšu un laika ir tik, cik ir. "Nolēmu, ka šoreiz aizbraukšu uz izstādi, bet nākamais solis būs vegānās somas. Es gan pati neesmu ne vegāne, ne veģetāriete, bet drīzāk mani uztrauc dabas piesārņojums," viņa atklāj. Dabīgā āda gan dabā labi pārstrādājoties. Ērika plāno nākotnē, sadarbojoties ar kādu speciālistu, radīt pati jaunu materiālu no dabīgās šķiedras.

Somu dizainere norāda, ka modes jomā maz tiek runāts par to, ka, ražojot apģērbus vai somas, paliek daudz atgriezumu. "Arī man, kad es šuju somas, paliek atgriezumi. Tas ir loģiski. Visus šos gadus neļauju meistariem mest ārā, jo to nav maz. Varbūt veselu somiņu nevar uzšūt, bet par atgriezumiem es ļoti pārdzīvoju, tāpēc sāku pīt somas," atklāj Ērika. Viņa ar rokām piegriež atgriezumus un no strēmelītēm pin jaunu audumu. Process, kas ir pašas dizaineres autortehnika, nedaudz līdzinoties adīšanai, tomēr tādā veidā atgriezumi tiek pilnībā izmantoti.

Sieviete domā, ka nākotnē līdzīgi varētu veidot pinumus arī no lietotām somām, tādā veidā pārstrādājot produktu un dodot tam jaunu dzīvi: "Protams, sapņi ir lieli. Idejas ir. Īstenībā viss jau ir sasniedzams, tikai mazliet jāpagaida. Nav tā, ka sasitīsi plaukstas un būs gatavs. Kādreiz es domāju, ka zīmolu radīt ir kaut kas nereāls. Tagad saprotu, ka pati dzīvoju šajā sapnī. Tikai jāiet uz priekšu, jo iesākums ir tikai mazumiņš."

Ērikas mērķis ir radīt to, kas cilvēkiem ir vajadzīgs, nevis egoistiski veidot kolekcijas tikai tāpēc, ka ir vēlme būt dizaineram. "Man liekas, tāpēc daudziem zīmoliem neizdodas, jo viņi ir egocentriski. Viņiem liekas, ka tas, ko rada, ir lielisks, bet nepadomā, vai tas, ko viņi dara, cilvēkiem ir vajadzīgs," viedokli pauž dizainere. Viņa plāno pīšanu attīstīt sociālā projektā, piemēram, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem vai Dauna sindromu, jaunās māmiņas un pensionārus: "Cilvēki bieži vien nesaprot, kas tas ir, – skatās uz somiņas pīto faktūru un domā, ka tā ir kāda āda. Tam visam mainās vērtība, kad es pastāstu, ka to pati esmu uzpinusi."

Modes joma no ārpuses var šķist spožuma, radošuma un veiksmes pilna, taču patiesībā tajā darboties nav nemaz tik vienkārši. Ērika atklāj, ka viens no apģērbu pārražošanas iemesliem slēpjas tajā, ka dizaineram vai zīmola vadītājam audumi, detaļas ir jāiepērk lielos daudzumos. Tāpēc bez finansējuma sākuma posmā ir ļoti grūti attīstīties. Tomēr Ērikas atbilde uz jautājumu "Vai man tas ir vajadzīgs?" vienmēr ir bijusi: "Jā!"

Taujāta par to, no kā sastāv somas, dizainere atklāj: "Ādas un korķa. Izmantojam speciālu korķa materiālu, kas ir pilnībā dabīgs, lai soma noturētu formu. Citi izmanto kartonu, kas ir lētāks materiāls, bet tad soma var deformēties. Lai garantētu somas ilglaicību, detaļas tiek līmētas ar ādas līmi un tad nošūtas. Somai ir arī metāla furnitūra un ķēdīte, ko pasūtām no Itālijas. Iekšā ir viskozes odere, kas ir dabīgs materiāls, savukārt āda ir subprodukts."

Dizainere norāda, ka saprot vegānus, kas mulst, raugoties uz šāda veida somām, tomēr arī Ērikas pašas draudzenēm, kuras ikdienā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus un ražojumus, ir "Vaskala" somas, jo viņas zina, ka to materiāls veidots no subproduktiem. "Es domāju – cik dārgai vajadzētu būt ādai, lai govi audzētu un tikai ādas dēļ nogalinātu. Tādas somas maksātu tūkstošiem un būtu nepieejamas, bet to daudzi nezina. Tas mazliet atšķiras, salīdzinot ar ūdeļādām vai kažokādām. Tur gan diemžēl dzīvnieks ļoti cieš."

Ērika pirms trim gadiem apzināti radījusi tādu somu stilu, kas tuvs elegancei un klasikai, kā arī būs modē pēc desmit gadiem. Viņa naski seko līdzi pasaules tendencēm, pēta jaunāko modes skašu tērpus un aksesuārus: "Redzu, ka viņiem filozofija nav gluži līdz galam nostrādāta – viņi izmanto daudz jaunāko tendenču. Domāju, jā, būtu labi tādu uztaisīt – es zinātu, ka man kādu mirkli pirks somas." Tomēr dizainere netiecas īstenot šādu pieeju, bet gan raugās uz sievietēm, kuras interesējas par ilglaicīgu modi.

"Cilvēks, kas novērtēs kvalitāti, nebūs tāds, kas skries līdzi pēdējai modes aktualitātei, bet gan izvēlēsies vienu somu ilgākam laikam. Klientes, piemēram, arhitektes, bieži ģērbjas minimālisma stilā. Vienlaikus var būt sieviete, kurai apģērbs ir bagātīgs, izrotāts ar daudzām detaļām. Viņa pieskaņo minimālo somu pārējam apģērbam, kas ir krāsains un detaļām bagāts," atklāj Ērika.

Dizainere cenšas somu radīšanai nodoties ar atbildību, nevis vienaldzību pret to, kas notiek modes jomā. Viņa neizprot vēlmi radīt tādus tērpus, kas vēl vairāk piesārņo dabu, kā piemēru minot modes tendences, kas pēc īsa perioda vairs nav aktuālas. Ērika vairāk darbojas klasiskā stilā, savukārt pītās somas labi atbalsta ētisku pieeju – no nevajadzīgiem atgriezumiem tiek radīts jauns produkts.

Ērika uzskata, ka Latvijā uzņēmējiem ir pietiekami labas iespējas. Ja pirms pāris gadiem būtu citādi apstākļi, arī viņa, visticamāk, izmantotu inkubatora pakalpojumu. "Mums īstenībā ir ļoti paveicies. Esam dzīves baudītāji, bet neesam tie punktuālākie cilvēki – varam nokavēt piecas minūtes, jo zinām, ka nekas jau nebūs, bet citur cilvēki strādā pavisam citādi," atklāj dizainere. Viņa uzskata, ka neizdošanās saistāma ar to, ka Latvijā nereti cilvēki netic vai neredz iespējas īstenot savu ideju.

Sākumā Ēriku ļoti atbalstīja draugi – viņiem radītas pirmās somas. Dizainere atzīst, ka savējo atbalsts bijis lielisks, gluži kā grūdiens nākotnē. Tomēr lielākas iespējas gūstamas ārzemēs, lai gan tad jācīnās ar milzīgu konkurenci. "Es ļoti domāju arī par to, ko darīt ar apģērbu atgriezumiem. Tas ir briesmīgi, cik daudz apģērbu ir izgāztuvēs. Mēs dzīvojam savu dzīvi tik egoistiski, metam ārā, kas vairs nav modē vai neinteresē," uzsver Ērika. Kā piemēru viņa min slavenā "Burberry" zīmola uzņēmumu, kurš sadedzināja miljoniem vērtus tērpus. "Liekas – sadedzina vienkāršus, apdrukātus T-kreklus, bet tur ir kvalitāte, materiāli, cilvēku darbs. Labi, ja vēl materiāls ir pilnībā dabīgs, bet, ja nodedzina poliesteru, – tas nonāk gaisā. Ir jābūt atbildīgiem," skaidro dizainere. Viņa pati apģērbu cenšas maksimāli izmantot, piemēram, pērkot tādu, kuru varēs izmantot vēl vairākus gadus: "Es domāju, ka cilvēkiem ir jāskatās nevis tas, kas tagad ir modē, bet jāmaina kopējā filozofija. Es ceru, ka tas nepaliks tikai kā modes lieta, bet kļūs jau nopietnāk."

Latvijas tirgus Ērikai šķiet pietiekami labs, tomēr izaugsmei un popularitātes gūšanai ārzemēs nepieciešams interneta veikals. Viņa atklāj, ka patiesībā Latvijā ir labi cilvēki, uzsverot, cik atsaucīgi ļaudis kļūst, kad ir nepieciešama palīdzība ziedojumu vākšanā. "Mēs esam klusāki, nerunīgāki, bet sirdī vēlamies, lai savējiem tomēr izdodas. Tas ir tāds lepnums par pašiem," atzīst Ērika.

Turpmāk viņa vēlas attīstīt jaunus somu modeļus, izmantot īpašo vegānisko ādu un attīstīties digitālā ziņā. Ērikai ir vēl viens sapnis – tomēr atgriezties arī pie apģērbu radīšanas: "Saprotu, ka pēdējā laikā man tā ļoti pietrūkst. Tā ir sākuši arī citi somu dizaineri. Tas ir arī sapnis, bet, re, sapņi piepildās. Vienkārši par to ir jādomā, jāstrādā. Ja tiešām grib, tad arī vienmēr izdodas."