Aktrise Anta Aizupe: radošiem cilvēkiem Latvijā nopelnīt, darot vienu lietu, ir grūti  (20)

Pie kā šobrīd strādā Anta, ko viņa guvusi pati sev no filmas "Blakus", kā tiek galā ar aktrises un dvīnīšu mammas pienākumiem un kāpēc teātrī darbojas kā ārštata aktrise, lasi turpinājumā.

Kāds šobrīd ir jūsu aktuālais projekts, pie kā strādājat?

Lūk, te es saskaros ar ārštata aktiera darba mīnusiem, jo nekad nav konkrētu nākotnes plānu. Turpinām filmēt seriālu, un būs projekts neatkarīgajā teātrī. Vēl esmu sapratusi, ka Latvijā nopelnīt, darot tikai vienu lietu, ir grūti. Es runāju tieši par radošajiem cilvēkiem. Tādēļ ceru, ka paralēli teātrim un seriālam varētu parādīties vēl kāds interesants projekts. Man ļoti patīk eksperimenti un dažādība.

Par ko, jūsuprāt, ir filma "Blakus"?

Par mums. Par mūsu paaudzi, laiku, kurā dzīvojam, par ikdienu, par mūsu problēmām, sapņiem un attiecībām.

Vai filmējot varējāt gūt kaut ko sev, savai personīgajai dzīvei?

Gandrīz jebkurš projekts dod kaut ko, kas noder personīgajā dzīvē. Ja mēs runājam par filmu "Blakus", tad tā noteikti ir kopības sajūta. Daudzi jūtas nesaprasti, nepiepildīti un gaida savas lielās iespējas – tas ir normāli. Un, ja tu apzinies, ka arī citi tā jūtas, tu pats uzreiz jūties labāk. Un vispār, jo mazāk gaidi, jo labākas lietas notiek. Par sīkumiem jādomā – kā tu rūpējies par sevi, kā izturies pret cilvēkiem, kas ir tev apkārt.

Neesat piesaistījusies vienam teātrim – darbojaties vairākos. Kāpēc tā?

Darbojos kā ārštata aktrise. Tas nav bijis apzināts lēmums, vienkārši tā mans ceļš ir izveidojies. Man patīk būt ārštatā, jo ir lielāka iespēja strādāt ar saviem cilvēkiem un darboties lieliskos projektos. Mīnuss ir tāds, ka es nekad nezinu, kas un kāds būs mans nākamais darbs, – tā ir dzīve no projekta uz projektu. Nesaku, ka nekad nedarbošos kā štata aktrise teātrī, bet konkrētu plānu man nav.

Kāda šobrīd Latvijā ir to aktieru situācija, kas nepārstāv konkrētu teātri? Jau minējāt, ka ir grūti, jo nav zināms, kas būs tālāk, bet vai ir vēl kādi sarežģījumi, grūtības, kas jāpārvar?

Grūtības ir tās, par kurām jau minēju, kā arī tu nekad nevari zināt, cik nākammēnes nopelnīsi. Var būt kāds lielisks piedāvājums, kāds cits var atkrist. Grūti arī visu savienot, jāmācās plānot laiku. Liela konkurence.

Kā ikdienā savienojat darbu teātrī, filmēšanos seriālā un mammas lomu?

Droši vien tāpat kā jebkura strādājoša mamma. Ir diezgan liels haoss, no kura es mēģinu izvairīties. Pie sienas grafiks ar darbiem, laikiem, kurā brīdī ar ko ir bērni. Viss slēpjas plānošanā. Man gan plānot nepatīk, bet nav izvēles. Nu jau esmu pieradusi. Turklāt esmu iemācījusies ieplānot kādu brīdi arī sev, kas ir lieliski.

Kā kļūšana par mammu mainīja aktrises karjeru? Un kā – dzīves skatījumu?

Aktrises karjera, loģiski, iepauzēja pusotru gadu, bet man paveicās. Tikko kā atgriezos, bija brīnišķīgi piedāvājumi – Marijas Bērziņas izrāde "Precēšanās un šķiršanās anatomija", Viestura Meikšāna laikmetīgā opera "Nezināmais nezināmais", Alises Zariņas filma "Blakus". Pateicoties bērniem, rūpīgāk izvērtēju, kā pavadīt savu laiku, ir vieglāk atteikt neproduktīviem projektiem. Un neticamā ātrumā esmu iemācījusies iztīrīt māju.

Vai vienmēr zinājāt, ka kļūsiet par aktrisi?

Aktrises darbs nebija plānota lieta, spontāni pieņēmu lēmumu doties uz iestājeksāmeniem. Un tiku. Mani iedvesmoja Jāņa Vingra Valmieras teātra izrāde "Spilvencilvēks".

Skatuve, publicitāte un uzmanība. Kā ar to sadzīvot aktrisei?

Man nepatīk, ja dzeltenā prese raksta par manu privāto dzīvi, bet Latvija ir maza valsts un būt zināmam Latvijā nav tas pats, kas būt zināmam Holivudā, tādēļ tas nav apgrūtinoši.

Kā ikdienā spējat uzņemt spēkus un atjaunot līdzsvaru, ja tas nepieciešams?

Protams, ka ir nepieciešams. Daudz un dažādie pienākumi rada haosu galvā. Cenšos vismaz vienreiz nedēļā sportot. Vienmēr līdzsvaru atgūt palīdz lasīšana, pabūšana ar sevi, mājas kārtošana, vienkārši atpūta. Tas lielākoties notiek brīžos, kad bērni ir aizgājuši gulēt.

Vai ārpus aktrises karjeras jums ir kādas citas kaislības vai vaļasprieki?

Vaļaspriekiem neatliek laika, un pēc tiem neilgojos. Mana ikdiena ir ļoti aizpildīta. Ir interesanti. Savu brīvo laiku pavadu kopā ar bērniem, draugiem vai viena. Man patīk izmēģināt jaunas lietas, ļoti patīk lasīt, doties uz kino vai vienkārši pastaigāties, aizbraukt pie jūras.

Ko jūs ieteiktu jaunajiem aktieriem, kas vēl ir sava ceļa sākumā?

Jābūt gataviem izaicinājumiem, jābūt gataviem, ka nebūs darba, jābūt gataviem, ka būs mazs atalgojums, jāuztur sevi labā formā, jābūt gataviem kritikai. Atcerieties, ka katram ir tiesības izteikt savu viedokli par izrādi vai filmu, bet tas ir konkrētā cilvēka skatījums – citreiz kritika ļoti noder, bet citreiz... Galvu augšā – un pretī pavasarim!