Kāda demogrāfija, ja sievietes dzīvībai nav vērtības? Iluta Lāce par līdztiesību

Biedrībā "Centrs Marta" šādi stāsti ir ikdiena. Galvenais centra uzdevums – strādāt, lai tā vairs nenotiktu. Turklāt arī tepat Latvijā stāsti par izmantotām un pazemotām sievietēm nav tālu jāmeklē. Gadu no gada medijus pāršalc ziņas par to, ka Latvija ir antitopu līderos, runājot par vardarbību pret sievieti. Katra trešā sieviete kaut reizi dzīvē ir cietusi no vardarbības, turklāt Latvijā cilvēki ir ļoti toleranti pret varmākām un nereti notikušajā tiek vainots upuris. Par to, kā mainījusies situācija pēdējos 20 gados un kas ir tas, kas neļauj apstāties cīņā par pasauli, kurā visiem ir vienādas iespējas, runājām ar biedrības "Centrs Marta" vadītāju Ilutu Lāci.

Vai tas, ka vardarbība ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, pirms 19 gadiem bija pārsteigums arī jums?

Principā bija, jā. Īpaši tā, kas saistās ar prostitūcijas jautājumiem. Es jau saredzēju to, ka vēsturiski iesīkstējušu normu dēļ ir ierobežota pieeja ekonomikas vai izglītības resursiem, bet es uzzināju to, ka vardarbība, cilvēktirdzniecība un prostitūcija ir tik ļoti aktuāla, un to, cik ļoti visas problēmas, kas ir saistītas ar šo jautājumu smagnējumu un cilvēku izpratnes trūkumu un pārliecību, ka "viņa jau tā gribēja", "viņai jau tā patīk", norok iespēju sievietei izkļūt no šādas situācijas. Mūsu redzeslokā nonāca cilvēki, kas ir tik ļoti mocīti, spīdzināti, pakļauti un kontrolēti, ka viņi nespēj gulēt vai var gulēt tikai pie ieslēgtas gaismas.