''Teikšu godīgi, vienā brīdī bija finansiālas grūtības. Tobrīd man bija iespēja kādu brīdi darīt kaut ko, un man taksistes darbs šķita kā brīnišķīga iespēja, kur varu apvienot tikšanos ar cilvēkiem un izrunāšanos. Tā bija mana dzīve pusgadu, un tā ir mana dzīves pieredze, kur es novērtēju ikvienu satikšanos, ikvienu stāstu, jo cilvēki, uzzinot manu pamatnodarbošanos, atvērās, stāstīja man veselu grāmatu un pat negribēja kāpt ārā, lai tikai varētu parunāt.'' Inga atzīst, ka taksistes darbs neesot bijis viņas plānā, bet ir priecīga, ka iespēju pieņēma un izmantoja. Viņa uzskata, ka, ja ikvienai sievietei kādreiz ir grūtības, tad taksistes darbs nav nekas tāds no kā būtu jākaunas, it īpaši mūsdienās. Tā ir brīnišķīga iespēja labi pavadīt laiku, par kuru tev arī samaksā.
Ar smaidu sejā Inga atceras kādu īpašu pāri, kuru reiz sanācis vest no punkta A līdz punktam B: ''Amizantu notikumu ir bijis daudz, taču visspilgtāk atmiņā palicis pāris, kuram, iekāpjot taksī, bija konflikta situācija. Es smejoties jautāju, vai strīdu ņemsim līdzi mašīnā vai atstāsim šeit, bet meitene uzmeta lūpu un ar mani nerunāja līdz brīdim, kad, jau tuvojoties galamērķim, uzzināja, ar ko nodarbojos [Inga strādā par psihologu - red.]. Tajā brīdī meitene paziņoja, ka grib seansu tagad, skaitītājs turpināja griezties, un mēs kopā pavadījām ekstra 45 minūtes, kuru laikā viņu dzīve, kā man labpatiktos domāt, pagriezās uz labo pusi. Pāris no mašīnas izkāpa kā pavisam citi cilvēki – viņi paspēja paraudāt, un, kā nopratu, tam visam sekos arī gredzens. Tas viss notika manā mašīnā. Nezinu, kā jūtas mācītājs baznīcā, bet man mazu brītiņu bija ļoti īpaša sajūta.''
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
