Kurta mamma Ketija: man prieks, ja izskatās – man viss izdodas

Ketija plašākai sabiedrībai neapšaubāmi ir pazīstama ar kafijas namiņu ''Kurts coffee'', taču tā nav vienīgā viņas sirdslieta, tāds ir arī skaistumkopšanas salons ''AUCH''. ''Es pati ar skaistumkopšanu sāku nodarboties 17 vai 18 gadu vecumā un sāku ar skropstu pieaudzēšanu, kas tobrīd bija top lieta. Manas pirmās klientes bija manas draudzenes, un, tā kā man ļoti patīk rokdarbi, es stundām ilgi varēju nosēdēt un darboties. Taču pēc kāda laika man parādījās izteikta alerģija no skropstu līmes, tāpēc sāku domāt, ko es vēl varu darīt, un izrādījās, ka man padodas vaksēšana. Kādu laiku īrēju mazu kabinetu Brīvības ielā, tā viss gāja uz priekšu soli pa solim, un es nonācu pie skaistumkopšanas telpām Artilērijas ielā ar nosaukumu ''AUCH''.''

Šāds nosaukums skaistumkopšanas salonam šķiet visai neparasts, taču arī zem tā ir savs stāsts, kuru atklāj Ketija. ''Kāpēc ''AUCH''? Tāpēc, ka sāp. Neskatoties uz to, ka mums strauji ir audzis pakalpojumu skaits, tomēr arī sejas procedūras, ausu caurduršana un viss cits ir saistīts ar vārdu ''auč''. Es nezinu nevienu dāmu, kas kaut reizi nebūtu raudājusi pēc friziera apmeklējuma vai sejas procedūrām, kad spiež kādas pumpiņas. Jebkurā gadījumā tas sasaistās ar to, ka skaistums prasa upurus.'' Šobrīd salona telpas ir kļuvušas lielākas un atrodas Cēsu ielā. Tāpat Ketijas salons ir ticis pamanīts un ieguvis balvu ''Lielais salons 2019'', kuru jaunā sieviete uzskata par lielu pagodinājumu, bet arī par pelnītu atzinību. ''Padomājot par to, cik šeit darba ielikts, tad tu saproti, ka kārtīgs bērniņš ir izauklēts. Man pat ir rēta uz kājas, jo es pati vilku elektrību,'' viņa smej.

Negribējām, lai cilvēki par katru centu liek atskaitīties

Kā jau minēts, līdzās skaistumkopšanas salonam Ketija ikdienā auklē arī kafijas namiņu ''Kurts Coffee'', kurš radīts ar mērķi ienākumus novirzīt dēla Kurta rehabilitācijai. Jautāta, kāpēc tieši kafijas namiņš nevis jebkas cits, viņa skaidro: ''Man šķiet, ka tā vienkārši bija apstākļu sakritība. Pirmkārt, sākām domāt, kas visiem cilvēkiem vairāk vai mazāk ir vajadzīgs un bez kā savu ikdienu nevaram iztēloties. Un lielākajai daļai sabiedrības tā tomēr ir kafija. Tāpat arī, ja pirms gadiem 10 vai 15 tas nevienam ne prātā nenāca, tad tagad kafijas līdzņemšana ir pavisam normāla lieta. Otrkārt, arī manam vīram bija tāds kā neizsapņots sapnis par kādu hobiju, ko darīt brīvajā laikā. Un treškārt, Kurtam ļoti patīk kafijas aromāts – mājās esam taisījuši kafijas pupiņu spilventiņus un citreiz pa karotītei kafijas iedodam dēlam.''

Sākotnēji bijis iecerēts, ka namiņš arī spēs būt pašpietiekams – nedz viņu, nedz viņas vīru nevajadzēs kā ļoti klātesošus –, taču abi smagi kļūdījušies. ''Tagad arī bez saviem darbiem mums ir darbs ar Kurta biznesu, jo ir skaidrs, ka viņš nekad nevarēs strādāt. Taču es reizēm domāju par to, kas tomēr ir vajadzīgs Kurtam – vai viņam ir vajadzīga nauda vai dzīva mamma. Ar visiem tiem darbiem, kas mums ir, man šķiet, ka šādā režīmā es vairs ilgi neizturēšu,'' stāsta Ketija.