"Man ļoti patīk braukt, bet visa Latvija gandrīz jau izbraukāta, tāpēc domāju, ka man jāpieņem kāds izaicinājums," par piedalīšanos sacensībās, kurās jāmēro 4000 kilometru gara distance saka riteņbraucēja Zane Jakobsone. Viņa šī gada jūlijā kļuva par pirmo sievieti no Latvijas, kas piedalījusies Eiropas grūtākajās riteņbraukšanas sacensībās ''Transcontinental Race''. Lai gan sacīkste Zanei beidzās pusceļā, pēc nomītiem 2000 kilometriem, viņa joprojām saglabā pozitīvismu un ar nepacietību gaida nākamo gadu, kad varēs startēt atkal un pieveikt distanci.
Zanei riteņbraukšana jau bērnībā sagādājusi prieku – pirmos simts kilometrus viņa pievarējusi 15 vai 16 gadu vecumā, braucot ar BMX riteni no savas mazpilsētas līdz Rīgai. Lai gan tālais brauciens bijis azarta pilns, pēc tā riteni jaunā sieviete izmantojusi vairāk kā pārvietošanās līdzekli vai hobijam. ''Garie gabali man iepatikās laikam pirms gada. Toreiz, pēc ilga laika, nobraucu savus pirmos simts un domāju – "Traki viegli, var tālāk!'', un tā tas sākās. Taču, lai teiktu, ka apzināti gāju uz riteņbraukšanu, tad tā pavisam noteikti nebija. Tāpat arī man rados nav nedz neviena riteņbraucēja, nedz sportista. Vienkārši brīvās dienās ņēmu un braucu,'' Zane atminas savas aizraušanās pirmsākumus.
Jautāta, kas viņai tik ļoti patīk riteņbraukšanā, jaunā sieviete skaidro: ''Man patīk, ka pēc brauciena asinīs kūsā endorfīns. Es esmu nodarbojusies ar dažādiem sporta veidiem, taču šādu sajūtu var dabūt tikai no riteņbraukšanas, kad esi nobraucis tos entos kilometrus. Pēc braukšanas vēl divas dienas ir tāda sajūta, it kā tu staigātu kādus piecus centimetrus virs zemes. Un nekur citur es šādu sajūtu tiešām neesmu dabūjusi.''
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
