Prezidenta kundze ir dzimusi un augusi bēgļu ģimenē ārpus Latvijas un vairāk nekā 30 gadus nostrādājusi par ginekoloģi. Viņa neslēpj, ka jauno pienākumu uzņemšanās nav vienas dienas jautājums – vēl jānostrādā pēdējās dežūras un jānoslēdz dzīve Luksemburgā. "Rudenī es būšu pastāvīgi Latvijā," viņa piebilst. Pašlaik pārim ir pārejas un adaptēšanās posms, tāpēc Andra Levita vēl nezina, vai turpinās darbu profesijā un kādu virzienu izvēlēsies, pildot valsts pirmās lēdijas pienākumus. "Es neesmu pieradusi būt uzmanības centrā," neslēpj prezidenta kundze, skaidrojot, ka sācies jauns dzīves posms, kurā ir daudz nezināmā.
Cilvēks domā, Dievs dara – ceļš uz ginekoloģiju
Uz jautājumu, kas tad ir Levita kundze, viņa atbild: "Es esmu dzimusi latviešu bēgļu ģimenē, un es teiktu, ka esmu trimdā dzimusi, nevis diasporā, kas tagad ir. Toreiz tā tiešām bija bēgļu sabiedrība, kur es uzaugu un kur es dzimu." Runājot par saviem vecākiem, prezidenta kundze uzsver, ka viņas vecāki no Latvijas neizceļoja, bet devās bēgļu gaitās.
"Mans tēvs ir no Vidzemes, māte – no Latgales," viņa apraksta savas saknes, piebilstot, ka mammas dzimtā puse ir Aglonas tuvumā, bet tētis audzis Cēsu apkaimē. Pati gan nevar sacīt, ka Latvija ir viņas mājas, jo bērnība te nav vadīta. "Man patīk lasīt stāstus: "Vasaras es pavadīju laukos pie vecāsmammas..." Man tādu lauku nekad nav bijis. Man tādas vecāsmammas nekad nav bijis. Vecāmamma nomira Amerikā, vecaistēvs nomira Sibīrijā. Man šī Latvijas bērnība ir atņemta. Es labprāt būtu gribējusi tādu Latvijas bērnību, bet tā nebija mana izšķiršanās. Tā nav mana vaina, kāpēc man tādas Latvijas bērnības nav."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
