Krista Miltiņa par darbu, melnbaltiem, kailiem un apaļīgiem latviešiem

Kristai māksla un radošums bijis līdzās jau no pašas bērnības. Arī viņas vecāki ir pabeiguši Latvijas Mākslas akadēmiju, taču viņa atzīst, ka, neskatoties uz to, viņas vecāki nekā nav ietekmējuši viņas izvēli ilustrēt un mācīties mākslu – tas noticis dabiski. "Vecāki ir pabeiguši akadēmiju, bet tagad tas ir kaut kā aizmirsies. Taču man vienmēr apkārt bijuši cilvēki no radošajām industrijām, tāpēc tas viss arī bija tā dabiski. Jau no agras bērnības atceros, ka man bijis interesantāk palikt vienai un zīmēt, nevis doties ar citiem bērniem spēlēties. Likās ļoti aizraujoši, veidot mazas kladītes ar ilustrācijām, pārzīmēt grāmatu tēlus, domāt scenārijus komiksiem. Tā bija tāda kā paralēlā pasaule, kurā jutos ļoti ērti, jo tur viss bija iespējams. Interese par mākslu bija nepārprotama, tādēļ arī pēc ģimnāzijas pabeigšanas loģisks solis bija mācīties Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā."

Tomēr Krista neslēpj, ka, pabeigusi mākslas skolu, domājot racionāli un praktiski, devusies uz Dāniju studēt biznesu un dizainu. "Man šķita, ka tas ir jādara, ka tas būs pareizi. Es arī biju ļoti sapriecājusies par skolu, taču jau pēc otrā gada sapratu, ka būs jābrauc mājās. Tomēr saņēmos, pabeidzu un ieguvu bakalaura grādu. Tāpat paralēli studijām zīmēju, parādījās arī pirmie projekti. Ilgu laiku zīmēju tikai savam priekam, nevienam nerādīju, nestāstīju par to. Tad izlēmu nosūtīt dažus zīmējumus ''Rīgas Laiks'' redakcijai, jo tobrīd, dzīvojot Dānijā, žurnāls ''Rīgas Laiks'' bija mana mīļākā lasāmviela. Ļoti spilgti atceros savu pārsteigumu, kad saņēmu atbildi no redakcijas – viņiem zīmējumi patīk un vēlētos tos saņemt vēl, lai publicētu savā ''Facebook'' profilā. Par šo piedāvājumu biju neizsakāmi priecīga, un tas man iedeva lielu pašapziņu, tādēļ arī šo darbu uztvēru ļoti nopietni."