Ance ir 29 gadus veca sieviete no Zaļeniekiem, kura 15 gadu vecumā ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Jelgavā. Ance stāsta, ka tajā laikā ģimenē notikusi traģēdija – nomiris viņas tētis, tāpēc pārcelšanās bija viens no veidiem, kā izbēgt no apkārtējo spiediena mazā ciematā. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņa aizbrauca jauniešu programmā "Working Holidays" uz Kanādu un šo laiku sauc par labāko gadu savā dzīvē.
"Atbraucot atpakaļ, gan biju kā no laivas izmesta," teic Ance. "Pēc atgriešanās pirmo gadu strādāju par auklīti – sāku strādāt tā saucamos pieaugušo cilvēku darbus. Iestājos Rīgas Stradiņa universitātē, lai mācītos multimediju komunikāciju." Jāpiebilst gan, ka universitāti viņa pabeidza tikai šogad – astoņus gadus pēc iestāšanās. "Pirmo akadēmisko gadu paņēmu piespiedu kārtā, lai nebūtu jāmaksā par vienu priekšmetu, bet pārējie bija slinkums vai pašas nespēja kaut ko izdarīt. Vēl viens bija slimības dēļ, jo man bija jēli roku pirksti, tāpēc nevarēju uzrakstīt bakalauru." Viņa gan atzīst, ka bija gaidījusi lielāku gandarījumu par diplomu, taču tas izpalika – iespējams, tāpēc, ka tas nepabeigtais tik ilgi vilcies līdzi.