attiecības, emocijas, olas
Nav šaubu, ka ikviens laiku pa laikam nepārlaiž pār lūpām kādu skarbāku vārdu, neuzsit ar dūri pa galdu vai nepiesit pie zemes ar kāju, jo šķiet – šobrīd nav īstais laiks un vieta konfliktam. Ja tas notiek tikai dažkārt, nekas slikts, visticamāk, tas nav, bet, ja tu vai kāds tev tuvs cilvēks vienmēr konflikta priekšā izliekas, ka nekas viņu nesatrauc, tā vairs nav veselīga uzvedība. Tā jau būs pasīvā agresija – ''māksla'' dusmoties, neliekoties dusmīgam.

Pasīvā agresija ir neatdalāma dusmu un izvairīšanās kombinācija. Dusmas (vai tās ''brālēni'' aizkaitinājums un vilšanās), lai arī apspiestas, vienmēr turpina cilvēkā ''burbuļot'' līdz brīdim, kad tvaiks izlaužas laukā. Papildu daļēji slēptajam naidīgumam otra pasīvās agresijas sastāvdaļa ir izvairīšanās. Tas ir veids, kā it kā novērst konfliktu, nejust patiesas dusmas un vispārīgi izvairīties no situācijas, kur jūties bezspēcīgs.

Daudzi pasīvi agresīvie arī pieaugot ir iemācījušies, ka ir nepareizi dusmoties. Iespējams, viņiem mācīts, ka konflikts ir drauds un no tā ir jāizvairās par katru cenu. Varbūt viņi ir mācīti, ka būt jaukiem, ir vienīgā iespēja. Vai varbūt tas ir viņu veids, kā paust savu neapmierinātību bez tiešas dusmu reakcijas. Bet ko darīt, ja partneris ar sakostiem zobiem uzstāj: ''Es neesmu dusmīgs!''? Turpinājumā psiholoģes Elenas Hendriksenas ieteikumi, kurus apkopojis portāls ''Psychology Today''.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!