Foto: No kreisās: Inga Pudža, Vita Rovīte un Dana Kigitoviča - stipendijas "Sievietēm zinātnē" laureātes. Foto: Jānis Deinats
Viņas ir mērķtiecīgas, aizrautīgas un drosmīgas. Trīs zinātnieces no Latvijas, kuras šogad saņēma prestižo "L'Oréal Baltic" balvu "Sievietēm zinātnē". Iepazīsimies: Dr. biol. Vita Rovīte – vadošā pētniece un grupas vadītāja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kā arī Latvijas Genoma centra vadītāja; Mg.phys. Inga Pudža – strādā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta EXAFS spektroskopijas laboratorijā par zinātnisko asistenti un Doktorante dr. Dana Kigitoviča – ārste rezidente nefroloģijā Rīgas Stradiņa universitātē un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, asistente Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā, kā arī praktikante Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Šajā sarunā gan par to, ko katra no viņām dara ikdienā, gan to, kas viņu sirdīm tuvs un svarīgs arī ārpus zinātnes lauciņa. Un ko īsti nozīmē iet savu ceļu.

Apsveicu ar prestižo apbalvojumu! Kas tā saņemšanā sniedz vislielāko gandarījumu?

D.K.: Man šķiet, ka šo apbalvojumu esmu daļēji nopelnījusi gan par jau izdarīto, gan daļēji – par to, kas vēl darāms, jo projekta pieteikumā vairāk runāju par nākotnes perspektīvu. Patīkami, ka tas ir novērtēts, jo prasa diezgan daudz laika ārpus maniem tiešajiem darba pienākumiem.

V.R.: Lielāks vai mazāks gandarījums, strādājot šajā profesijā, man ir katru dienu. Protams, patīkami, ka tas tiek pamanīts un novērtēts arī plašākā mērogā. Turklāt šī stipendija ir labs veids, kā sabiedrībai vairāk parādīt to, ar ko tad īsti nodarbojas zinātnieki.

I.P.: Sajūta kā pēc labi padarīta darba, un tas motivē ķerties pie nākamajiem izaicinājumiem. Jau brīdī, kad izvēlējos studēt fiziku zināju, ka mana izvēle ir drosmīga, viegli nebūs, bet ir tā vērts.

Vita, pieminējāt, ka ir svarīgi parādīt sabiedrībai zinātnes devumu un ikdienu. Kādi biežākie ir mīti un jautājumi, ar ko nākas saskarties un ko uzklausīt atkal un atkal?

I.P.: Nereti cilvēki vaicā par praktisko pielietojumu, piemēram, kur šos pētījumu rezultātus izmantos, kad tad produkts būs gatavs. Sajūta, ka daudziem šķiet – tas notiks rīt vai pēc mēneša. Bet mani pētījumi ir fundamentāli, sliecos uz jaunu zināšanu iegūšanu, nevis produkta radīšanu. Raugi, es pētu viedos materiālus (Inga saņēma balvu par darbu pie viedā materiāla vara molibdāta (CuMoO4) izpētes. Tas ir multifunkcionāls materiāls, ar vairākām perspektīvām īpašībām, piemēram, tas maina savu krāsu temperatūras, spiediena un pH ietekmē – aut.), kas varētu būt noderīgi tehnoloģiskajam pielietojumam. "Taustāmais" rezultāts patlaban ir zinātniskās publikācijas gan par konkrētiem materiāliem, gan pētniecības metodoloģiju, kas varētu noderēt citiem zinātniekiem viņu pētījumos, lai labāk izskaidrotu eksperimentālos datus, ko viņi iegūst, kā arī palīdzētu tehnoloģiju un produktu izstrādē.

V.R.: No vienas puses, biomedicīnas nozare varētu šķist nedaudz vieglāk izprotama, jo to saprot, ka ir noteiktas slimības, kam mēs meklējam arvien jaunas diagnostiskās metodes vai ārstēšanas veidus (Vita saņēma atzinību par akromegāliju izpēti – retu endokrīnu saslimšanu, ko izraisa labdabīgs hipofīzes audzējs, kas pārproducē augšanas hormonu (GH) un izraisa dažādas blakus saslimšanas un ir cēlonis paaugstinātai mirstībai – aut.). Tomēr nevaru nepiekrist Ingai par to, ka kā sabiedrība esam ļoti tendēti uz ātru rezultātu. Bet tas nenotiek dienu un pat mēnešu laikā, jo process ir ļoti komplekss, sastāv no vairākiem posmiem, tajā iesaistīti daudzi zinātnieki, kas secīgi aizved līdz jaunam produktam, metodei, kas ilgtermiņā dos labumu visai sabiedrībai. Piemēram, veicināt dažādu diagnostisko metožu izstrādi, jaunu medikamentu un ārstēšanas veidu ieviešanu, fundamentālu izpratni par dažādām slimībām.

D.K.: Daudzi zina vai vismaz ir dzirdējuši par tādu medikamentu kā meldonijs, tādēļ brīnās – ko gan tur vēl varētu izpētīt? Var. Redziet, pacientiem reizēm šķiet, ka, ja ārsts izraksta izraksta zāles sirdij vai nierēm, tas ir universāls līdzeklis visām šo orgānu kaitēm. Bet ir zāles, kas, piemēram, palīdz vienai konkrētai sirds slimībai, bet, ja ir vēl kāda cita šī orgāna saslimšana, var stāvokli pasliktināt. Strādājot ar pacientiem, kuriem konstatēta sirds labā kambara mazspēja, aizdomājos – kālab meldonijs līdz šim lietots sirds kreisā kambara mazspējas, cukura diabēta gadījumos, bet nekad nav pētīta tā iedarbība, kad ir runa par labā kambara mazspēju? Tāds pētījums nekad nav veikts! Tā nonācu līdz idejai, ka varētu šo medikamentu pārprofilēt. Nevaram vienkārši ņemt un pārlikt zāles no vienas slimības uz otru, kamēr nav zinātniski pierādīts efekts. Mana pārliecība – medicīnai ir jābalstās zinātnē.

Kur meklējamas jūsu saknes un kā aizsākās jūsu ceļš zinātnē?

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT