Jolanta skolā strādā jau nepilnus 17 gadus – kopš 23 gadu vecuma. Rīgas 49. vidusskola ir viņas pirmā un līdz šim brīdim arī vienīgā darba vieta, un Jolanta arī neredz, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties. "Lai arī cik moderni un it kā arī vajadzīgi būtu ik pa laikam dzīvē kaut ko mainīt, man šķiet, ka skolotāju ikdiena ar to ir unikāla. Nav divu vienādu darbadienu! Nav tādas rutīnas, tāpēc skolā un vienā vietā var ilgi nostrādāt."
Ceļu līdz latviešu valodas un literatūras skolotājas profesijai Jolanta nesauc par ļoti mērķtiecīgu. Ja tā var teikt, viņa ļāvās dzīves plūdumam un skatījās, kur tas aiznesīs. "Pēc vidusskolas ar klasesbiedriem ļoti draudzīgā bariņā, droši vien, ietekmējoties cits no cita, aizgājām studēt pedagoģijas fakultātē. Mācoties trešajā kursā, sapratu, ka jāsāk atbildīgi dzīvot pieaugušā dzīvē un jāmeklē darbs. Un tieši tajā brīdī kāds no augstskolas informēja, ka Rīgas 49. vidusskola meklē skolotāju. Man šķiet, ka tobrīd pat neapzinājos, kas un kā būs, bet es atnācu uz šo skolu, kur mani sagaidīja smaidīgs direktors un mācību pārzine, un teica: "Viss, nākamnedēļ tev jāsāk strādāt!" Tas notika bez gara iesildīšanās procesa."