Foto: Privātais ahīvs
Ja ugunsnelaime piemeklējusi kādu lauku sētu, katra sekunde ir no svara, lai liesmas apdzēstu un izglābtu pēc iespējas vairāk. Tomēr ir pagasti, kur tuvākā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienība atrodas aptuveni 40 kilometru attālumā. Šādos gadījumos paveicas tiem, kuru apkaimē ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, kas, uzzinot par nelaimi, ātri spēj organizēties un operatīvi reaģēt – ja ne nodzēst, tad vismaz ierobežot uguns liesmas.

Pirmā pilsētas ugunsdzēsēju komanda Latvijā dibināta 1845. gadā Daugavpilī – uz policijas ugunsdzēsēju komandas bāzes. Savukārt 1864. gadā pilsoņu grupa sabiedriskā darbinieka un Rīgas Latviešu biedrības līdzdibinātāja Ivana Himillera vadībā sāka veidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, un jau 1865. gada 17. maijā Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda pirmo reizi izbrauca uz ugunsgrēku Vecrīgā. Pakāpeniski visā Latvijā sāka dibināties brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumi, un 20. gadsimta trīsdesmitajos gados tika dibinātas pat 240 biedrības.

Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības (LBUBA) valdes priekšsēdētājs Vijārs Griķis teic, ka pašlaik apvienībā iekļāvušās aptuveni 60 biedrības. Nākamgad brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība svinēs jau 157 gadu pastāvēšanu, un viņš ar lepnumu atceras laikus, kad brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība zēla un plauka: "Kādreiz Latvijā bija viena no progresīvākajām brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībām. Pie mums brauca mācīties gan igauņi, gan lietuvieši!" Tomēr situācija sašūpojās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad valsts biedrībām vairs nenodrošināja finansējumu. Pašlaik katra biedrība cīnās, un lielākos entuziastus nespēj apturēt pat līdzekļu trūkums un vecais aprīkojums. Ja nepieciešama palīdzība – viņi to sniedz.

Iespēja sniegt palīdzību ātrāk

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbības lauciņā ir vairāki uzdevumi. Sākot no apkures un ventilācijas ierīču apsekošanas, skursteņslauķu pakalpojumiem, zibensnovedēju projektēšanas līdz pat reālai palīdzības sniegšanai negadījuma vietā. Un dažkārt tieši brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības esamība konkrētajā teritorijā ir izšķiroša, jo pašlaik noteikts – pilsētās, ciemos un novada vai pagasta teritorijās, kurās nav izvietota VUGD daļa vai postenis, ugunsdzēsēji glābēji notikuma vietā ieradīsies ne vēlāk kā 23 minūtes pēc izbraukšanas no depo garāžas. Taču brīvprātīgie ugunsdzēsēji, lieliski pārzinot teritoriju, piebraucamos ceļus un ūdens ņemšanas vietas, palīdzību var sniegt jau pēc dažām minūtēm: "Tās komandas, kuras ir aktīvas, ugunsgrēka vietā teju vienmēr ierodas pirmās – piecu līdz astoņu minūšu laikā – un jau ir padevušas stobrus, uzsākušas dzēšanas darbus un aizsargā ēkas. Ja ir iespēja, glābj arī cilvēkus, kas, protams, ir prioritāte. Mūsu biedri ļoti daudz strādā mežu ugunsgrēkos. Taču jāteic, ka glābšanas darbi ir ļoti dažādi – bieži palīdzam arī pašvaldībām atrisināt dažādas problēmas, piemēram, kādai kundzei iztīrīt dūmvadu vai no akas izvilkt iekritušo kazu."

Lai nodrošinātu efektīvu brīvprātīgo ugunsdzēsēju dalību notikuma vietā, ļoti svarīga ir VUGD un BUB savstarpējā sadarbība. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!