Tie bija intensīvi izglītošanās gadi, jo varēja piekļūt jaunākajām aktualitātēm medicīnā un apgūt rietumniecisku pieeju, iepazīt un uzlabot medicīnas sistēmu minēto valstu vājākajos stacionāros, cienīt un pieņemt citu kultūru. Pieredzē ārste guvusi atziņas, kā uzlabot dzemdniecību un jaundzimušo aprūpi arī Latvijā. Šie vērojumi arī šobrīd likuši pamanīt un pētīt Latvijā – kad medicīniski iejaucamies pamatoti un kad to darām par daudz.
Darbu bijušajās Padomju Savienības valstīs neonatoloģe sāka nejauši – pirmajā reizē aizstājot kolēģi no Lietuvas, kurš bija iesaistījies PVO organizētajā Mātes un bērna veselības aprūpes programmā drošākai grūtniecībai un bērnu dzimšanai. Pēc tam jau aicināja viņu pašu. "Citkārt tas bija divu nedēļu brauciens, dažkārt sešas nedēļas. Piemēram, uz vietas pētījām konkrētā reģiona īpatnības dzemdību palīdzības organizēšanā – medicīnas sistēmu vai konkrētas medicīnas iestādes darbu. Tad mājās plānojām, kāda veida palīdzība un apmācība nepieciešama, gatavojām uz pierādījumiem balstītus mācību materiālus. Un devāmies atpakaļ, lai mācītu gan teoriju, gan kopā strādātu stacionāros dzemdību palīdzībā un jaundzimušo aprūpē," atceras ārste.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
