Foto: Privātais arhīvs
Esat kādreiz ievērojuši, kā eļļas plankumi uz ūdens virsmas veido košus zīmējumus? Varbūt tas iedvesmoja Austrumu māksliniekus gleznot uz ūdens. Ebru – tā sauc senu mākslas tehniku, kas radusies Tuvajos Austrumos, senajā Persijā, 13. gadsimtā.

Kā top ebru darbi? Paplātē, kas pildīta ar ūdeni, mākslinieki ar krāsām veido dažādus zīmējumus, taču īpašs ir gan ūdens, gan krāsas. Par šo neparasto, bet tik demokrātisko, ekoloģisko un mierinošo mākslas veidu stāsta Anda Kolosova, viena no nedaudzajām Latvijas ebru māksliniecēm. Lai apgūtu ebru, viņa devās mācīties uz Turciju, bet par saviem skolotājiem sauc divus meistarus – klasiskā ebru pārstāvi Abdulvahapu Ertekinu (Abdulvahap Ertekin) un modernā ebru zvaigzni Garipu Aī (Garip Ay).

– Kā tad rodas ebru?

– Ebru – tā ir paplāte ar ūdeni, ne gluži parasto krāna ūdeni, tas tiek iebiezināts ar ūdenszāļu pulveri. Kad es biezinu ūdeni, apmēram divas trīs dienas to turu vanniņā, un tad atkarībā no temperatūras un apmaisīšanas ūdens kļūst vienmērīgi biezs un to var izmantot gleznošanai. Krāsas sastāv no dabiskiem pigmentiem, ūdens un speciāla šķidruma, kas palīdz krāsai negrimt un izplesties uz ūdens virsmas. Visi materiāli ir dabiski, un tas ir skaisti – sena māksla no pilnīgi dabiskiem materiāliem.

View this post on Instagram

A post shared by Garip Ay (@garipay)

Iebiezinātais ūdens ir caurspīdīgs, bezkrāsains, līdzīgs tapešu līmei. Starp citu, manam kaķim patīk dzert ebru ūdeni! Tas izskatās kā parasts ūdens. Kad uzleju to uz paplātes un nolieku cilvēkiem priekšā, man bieži saka: no ko jūs ņēmāt līdzi savējo, mums taču krānā ir ūdens! Bet tas nav tas pats!

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT