Šis ir viens no desmit bērnu tēva ukraiņa Aleksandra Dombrovskija stāstiem, kā negaidītos veidos viņš iepazīstas un kā tikšanās pavēršas. Bieži viņš pats citiem sniedz palīdzīgu roku – vīrietis uz Latviju atgādājis daudz bēgļu, uz Ukrainu atpakaļ ved humāno palīdzību, automašīnas, nesmādē vienkāršus darbus – brīvprātīgā kārtā tīra tualetes Centrālajā stacijā un par savu naudu dala ukraiņiem banānus un šokolādes. Daudz dara bez maksas. Vienlaikus saka – es nemāku pelnīt maz. Un – Ukraina daudzbērnu ģimenēm mācījusi 30 gadus izdzīvot. Sarunā viņš gan uzteic ukraiņus un latviešus, gan nesaudzīgi nosaka, par ko ukraiņus vajadzētu "sist".
27 cilvēki mašīnās ar 16 vietām
No Ukrainas ģimene aizbrauca kara sestajā dienā, Aleksandram "līdzi paķerot" vēl četras ģimenes: "Mēs dzīvojam Ukrainas pierobežā ar Baltkrieviju, Rokitnes tuvumā."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
