Zane par dzemdību pieredzi: 'Jutos kā saārdīta, nesapratu – tas ir mans bērns?'

Brīdinājums grūtniecēm: izvērtējiet savu emocionālo stāvokli un piemērotību raksta lasīšanai. Tas satur emocionāli smagu informāciju.

Zane studēja Vācijā, iegūstot otro izglītību, un "Erasmus" apmaiņas programmā nonāca uz gadu Francijā. Tur, kā pati smej, gluži klišejiski – satika lielo mīlestību Silvanu un paspēja "tikt pie dēla". "Bija vēl palicis viens semestris, lai Vācijā beigtu studijas. Domāju, ko es darīšu Francijā, kur pazīstu tikai dzīvesdraugu. Es veģetēšu deviņus mēnešus bez naudas, nepabeigtu izglītību? Arī valodu tik labi nezināju. Galvenais, gribēju pabeigt studijas Vācijā," atceras Zane.

Viņa tobrīd savā dzīvē jutās nestabili, un tas turpinājās visu grūtniecības laiku. Zane pārcēlās uz Vāciju, kur bija aprūpē pie mazās pilsētiņas vienīgās ginekoloģes. "Viņa par visu teica "jā". Ēd par diviem, četriem, sešiem, kā tev vajag. Man vēl tagad ir tie 20 kilogrami, ko uzņēmu pirmās grūtniecības laikā..." rokas noplāta Zane.

Vācijā viņa gaidību laikā pabeidza mūzikas studijas, vēl astotajā mēnesī nodziedāja solokoncertu un tad devās uz Franciju.

Dzemdībām viņa gatavojās Vācijā grupu nodarbībās, bet vairāk paļāvās uz to, ko lasīja. Savukārt dzimtenē saņēma emocionālo atbalstu no mājdzemdību vecmātes Dinas Ceples.

Francijā Zane bija iecerējusi plānotas mājdzemdības un atrada savā reģionā vienīgo mājdzemdību vecmāti Izabellu. "Ir mazliet īpatnēji, ka mūsdienu plānotu mājdzemdību prakse ir aizsākusies Francijā, taču viņi paši "atkrituši atpakaļ" lielā dzemdību medikalizācijā," spriež Zane.

Tomēr pirmā tikšanās ar mājdzemdību vecmāti izvērtās citādi. Viss gaidību laikā bija bijis kārtībā. "Vecmāte pieņēma pie sevis mājās. Atceros, apgūlos uz dvielīša dīvānā, viņa taustīja vēderu un aizdomīgi jautāja: "Zane, vai tiešām viss ir kārtībā? Kur tev atrodas placenta?" Izstāstīju, ko bija teikuši speciālisti. Vecmāte tomēr nogrozīja galvu un teica: "Aizej vēl uz ehogrāfiju."