Viņas personība ir ļoti krāšņa un iespaidīga. Savos 99 gados leģendārā latviešu dejotāja, indiešu un sakrālās dejas kustības aizsācēja Latvijā, māksliniece un dejas pedagoģe Vija Vētra ir ar fenomenālu atmiņu. “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viņa atklāj, kā savā vecumā spēj saglabāt dzīvesprieku un iezīmē to, vai nožēlo lēmumu neveidot ģimeni, radīt bērnus, bet pilnībā pievērsties dejas mākslai.
Vētra stāsta, ka galvenais, kā viņa saglabā sevī dzīvesprieku un gaišumu, ir savas dzīves veltīšana dejai. "Es visu mūžu esmu veltījusi dejai. Es nekad neapprecējos, man nekad nebija bērnu. Visas šādas lietas, kas kaut kā dabīgi notiek, bet es no tā visa izvairījos, jo zināju, ka es citādi nevarēšu pilnībā nodoties savai mākslai. Tā es visu mūžu veltīju savai dejai," saka leģendārā dejotāja.
Taujāta par to, vai upuri nav bijuši pārāk lieli, Vētra norāda, ka zināmā mērā ir bijuši gan. "Kādreiz es tā iedomājos – būtu bijis interesanti zināt, kāds man tas bērns būtu bijis, – vai nu ģēnijs, vai kaut kāds idiots. Es jau nezinu. Visādas iespējas jau ir, vai ne? Man tāda ziņkāre būtu bijusi, jā, bet sevišķi tādas lielas tieksmes pēc tā nebija," viņa atklāti dalās savās pārdomās.
Dejotāja, kura savu dzīvi šobrīd aizvada Ņujorkā, ASV, norāda, ka daudzi jautājot, vai kādā dzīves posmā nav bijis žēl, ka ģimenes dzīve nav izdzīvota: "Man nekas nav žēl, jo kāda tad jēga ir vispār nožēlot, ko nevar mainīt tik un tā? Tas jau faktiski ir muļķīgi kaut ko nožēlot. Ja kaut ko nožēlo, tas nozīmē – kaut kas sen jau pagājis garām. To nevar atgūt. Nē, es neko nenožēloju, jo tieši otrādi – es priecājos, ka es pieturējos ļoti uzticīgi savai mākslai visu mūžu."
Pilnu raidījuma ierakstu vari klausīties šeit.