Manikīra meistars un juvelieris, kam netīk mācīties. Sergejs Studzinskis

Sergejs ir vīrietis tā dēvētajos labākajos gados, kurš pievienojies piecdesmitgadnieku klubiņam. Uzreiz pēc skolas jaunietis uzsāka darba gaitas, jo, kā uzsver pats, gribējis uzreiz pelnīt. "Uzskatīju, ka labāk uzreiz sākt kaut ko darīt, nevis mācīties," teic Sergejs. Ilgus gadus viņš dienas vadījis pārtikas produktu vairumtirdzniecības biznesā, izveidojot pat tādu kā veiksmīgu impēriju, tādēļ ceļi krustojušies ar daudziem jauniem personāžiem. Taču, lai pieņemtu jaunos izaicinājumus, Sergejam vajadzētu atkal mācīties, un tas viņam nebija pa prātam. "Vecais stāsts – negribēju mācīties. Gribējās darīt, tāpēc šo biznesu pametu. Un tad manā dzīvē notika liela traģēdija."

Sergejam vienmēr bija sapnis – izlēkt ar izpletni, ko viņš reiz saņēmās realizēt. Lēciens bija skaists, taču neveiksmīgu sakritību dēļ vīrietis piezemējoties salauza kāju. Šis bija pirmais un pēdējais lēciens ar izpletni Sergeja dzīvē. "Viss bija lieliski. No augšas skatījos, kā vispirms izlec mani biedri, bet es pēc tam kā pēdējais. Viņi piezemējās uz asfalta, bet es – uzartā laukā, tādēļ salauzu kāju. Toreiz manā dzīvē viss sabruka. Lūzums, depresija, alkohols... Par alkoholiķi nekļuvu, bet dzēru daudz," atceras Sergejs, kurš pēc nelaimes gadījuma pusgadu pavadīja uz kruķiem. "Es izdarīju visu, lai aizvainotu un sabojātu attiecības ar savu mīļoto sievieti. Viņa mani pameta."