"Mani sauc Katrīna, šobrīd studēju Ventspils Augstskolā (VeA), ceturtajā kursā, programmā "Tulkošana" un pēdējos divus semestrus pavadīju Čehijas dienvidos, pilsētā České Budějovice. Pēc šī gada ārzemēs es teiktu, ka esmu ieguvusi tik daudz un patiesi sapratusi, ko nozīmē paplašināt savu redzes loku," tā savu stāstu par dalību "Erasmus+ mobilitātei" sāk Katrīna Ieva Ozola.
Programmai viņa pieteicās jau 2019. gadā un par savu galamērķi sākumā izvēlējās Porto, Portugālē, taču pienāca pandēmija un nācās pārcelt dalību divas reizes, līdz beigās jauniete izdomāja to atcelt. "Pavisam cerības uz iespēju izmantot "Erasmus" studiju laikā neatmetu, tāpēc ar draudzeni izdomājām pēdējā brīdī pieteikties uz 2021. gada rudens semestri Čehijā. Kā notiks, tā jānotiek," atceras Katrīna Ieva.
Un tas notika! "Ierados Čehijā ar savu koferīti un biju gatava tur pavadīt nākamos piecus mēnešus. Čehu valodā nezināju pat, kā pateikt "labdien", bet es nebiju tāda vienīgā. Pavisam ātri sanāca satikt daudzus studentus no dažādām valstīm, piemēram, no Spānijas, Vācijas, Francijas un pat ASV un Nepālas. Patiesībā mēs visi esam tik atšķirīgi, bet mūs vienoja fakts, ka pavadīsim šo semestri šeit kopā, tāpēc ātri sadraudzējāmies, bieži tikāmies un devāmies uz vairākiem pasākumiem kopā," stāsta Katrīna Ieva.
Takā VeA viņa darbojās Studentu padomē, bija ļoti interesanti redzēt, kā darbojas citas augstskolas studentu organizācijas, un izjust, kā ir būt ārzemju studentam, prom no mājām. "Varēju iedvesmoties un noskatīt dažas idejas, kuras vēlētos ieviest arī šeit. Viņu ESN ("Erasmus Student Network") sastāvēja no dažiem čehu studentiem, kuri veidoja mums vairākas ekskursijas, pārgājienus, ballītes un kultūras vakarus. Šis bija viens no galvenajiem iemesliem, kas palīdzēja iejusties un patiesi izbaudīt "Erasmus" laiku," novērtē studente.
Viņa neslēpj arī grūtības: "Bieži tiek teikts, ka "Erasmus" ir lielisks laiks, ko nekad neaizmirsīsi – pilnīgi piekrītu, bet otra puse ir tāda, ka lielāko daļu laika tu mēģini nepazaudēties svešā valstī, vajadzīgajos dokumentos un svešas skolas sistēmā. Varbūt izklausās ļoti nepatīkami, bet uzskatu, ka šī pieredze visvairāk palīdz augt. Man paveicās, ka devos ar draudzeni un varējām kopā brīžiem krist panikā un smieties par mūsu neveiksmēm. Piemēram, abas bijām pieteikušās franču valodai, jo bijām sapratušas, ka tā būs iesācēju līmenī, diezgan ātri uzzinājām, ka atnācām uz maģistra līmeņa klasi (jeb C1 līmeni). Taču tā vietā, lai uzreiz dotos prom, jo, acīmredzot, šis nav mums, mēs stundu sēdējām, nesaprazdamas, ko citi stāsta. Kad pienāca mūsu kārta iepazīstināt ar sevi (mēs kaut kā palikām pašas pēdējās), mēs ar minimālām franču valodas zināšanām mēģinājām paskaidrot, ka esam atnākušas uz nepareizo kursu, un kaut kādā veidā tas laikam izdevās un varējām doties prom. Pēc tam ātri sapratām, kā ir atrodams kursa apraksts, ar kuru ir ļoti ieteicams kārtīgi iepazīties, un bija vienkārši šo kursu aizstāt ar citu.
Šis ir tikai viens no mazajiem stāstiem, ko varētu pastāstīt no mūsu "Erasmus" pieredzes, domāju katrs, kurš ir pavadījis semestri ārzemēs varētu ilgi stāstīt par saviem piedzīvojumiem, bet, kad pārpratumi un bailes tiek pārvarēti, tu iemācies tik daudz ko gan par sevi, gan par jauno vidi sev apkārt."
Studente vērtē, ka apmaiņas programma ir lielisks veids, kā uzzināt vairāk par dzīvošanu ārzemēs, jo jebkurā brīdī var sazināties ar "Erasmus" koordinatoru, kurš palīdzēs ar visdažādākajām problēmām (arī iedrošinās pagarināt savu "Erasmus", piebilst Katrīna Ieva).
"Ir viegli iegrimt mājas drošībā un pierast pie ierastā. Lai gan doties uz citu valsti sākumā liekas bailīgi, pēc tam, kad "plāksteris ir norauts" un varbūt pat kāda asara ir nobirusi, var saprast, ka esi kaut ko iemācījies, palicis drošāks pats par sevi un zini, ka visu dzīvē var kaut kā risināt," studente novērtē jauniegūto pieredzi.
Viņa šo pieredzi vērtē kā vienu no spilgtākajiem savas dzīves notikumiem: "Reti bija nedēļas nogale, kuru pavadīju, vienkārši sēžot istabiņā, atpūšoties. Mēs pēc iespējas vairāk centāmies ieraudzīt gan no Čehijas, gan no apkārtējām valstīm, piemēram, Austriju, Ungāriju un Itāliju. Tā kā transports bija salīdzinoši lēts, likās grēks neizmantot iespēju aizbraukt ar vilcienu uz kādu apkārtējo pilsētiņu vai skaisto Prāgu un vienkārši paklīst pa ieliņām. Lai arī ir posms, kad iestājas kultūršoks, pārsvarā tu vienkārši izbaudi katru mazo mirkli, saulīte silda vairāk (salīdzinot ar Latvijas auksto ziemu, Čehijā siltums bija dāsns), maize liekas garšīgāka un visas iespējas ir jāizmanto, jo – kad tad vēl?"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
