Gadi ir tikai cipars pasē
Atveidojusi Džeimsa Bonda meiteni 1997. gada filmā "Rītdiena nekad nemirst", geišu Namehu 2005. gada "Geišas atmiņās", 2000. gadā Ju Šu Ljenu "Tīģerī un Drakonā" u.c., Mišela neslēpj, ka ir piepildījusi nevis savu, bet mammas sapni – kļūt par aktrisi. Par to viņa nesūdzas, tikai atzīst, ka proporcionāli pieaugošajam gadu skaitam piedāvātās kino lomas kļūstot "mazākas": "Skaitlis pasē pieaug, un lomu izvēle sašaurinās, un aizvien vairāk tiec pastumta malā. Cilvēki sāk norādīt, ka ir laiks doties pensijā. Nē, jūs neteiksiet ko man darīt! Pati spēju kontrolēt un noteikt, uz ko esmu spējīga!"
Piedzīvojumiem pa pēdām
"Pats labākais ceļojums ir doties uz mājām, uz Malaiziju, kur varu atpūsties un būt kopā ar ģimeni. Malaizijā ir daudz ko redzēt un izpētīt," ceļošana esot labākais aktrises amata aspekts. "Man neapnīk redzēt jaunas vietas. Esmu piedzīvojumu meklētāja! Aizbraukt kaut kur un vienkārši palikt viesnīcā ir neprāts!"
Mirdzums no ķermeņa kodola
Par fiziskās formas uzturēšanu Mišela rūpējas katru dienu. 6-10 kilometru pastaiga nodrošinot labāku ādas mirdzumu nekā dārgākais dekoratīvās kosmētikas produkts: "Mirdzums nāk no ķermeņa kodola, un tāpēc āda uzreiz izskatās labāk. Tā ir arī mana meditācija!" Aktrise ir iecienījusi arī boksa imitāciju ar iedomātu, neredzamu pretinieku (jeb shadowboxing) un jogu. Visas nodarbības, kas ir veicamas svaigā gaisā un dabā.
Knābā kā putniņš
Cīņas mākslu atveidotāja uzskata, ka ēdiens ir viena no dzīves lielākajām baudām un tādēļ ieturas nesteidzoties un trīs klasisko ēdienreižu vietā ēd biežāk un mazākām porcijām. Viņa neatsakās sevi retu reizi palutināt ar sarkanvīnu, kokteili "Asiņainā Mērija" vai siera kūku, tomēr augļi un dārzeņi ir ēdienkartes galvenie produkti. Ne tikai izskata, bet arī ģimenes anamnēzes – diabēta – dēļ, Mišela cenšoties atteikties no ēdieniem, kā sastāvā ir mākslīgie saldinātāji.
Vienmēr aizsargāta
"Arī es 1980. gados, kad tas bija moderni, sauļojos. Bet sapratu, ka, šādi rīkojoties, āda ātrāk noveco un kļūst sausa. Tagad nekur nedodos pirms neesmu ieziedusies ar sauļošanās aizsargkrēmu," labi zināmo patiesību vēlreiz atkārto aktrise.
Masku nevar būt par daudz
"Zvēru pie savām maskām: sejas, kakla, žokļa līnijas un visām citām maskām uz planētas. Tām netaupu ne naudu, ne laiku," maskas kā ādas kopšanas jautājums esot neapspriežams, ikdienā lietotas reizi dienā, pārlidojumos – pat divas. Aktrises meikapa māksliniece Sabrina Bedrāni apstiprina: "Mišela ādas kopšanas jautājumos ir ļoti, ļoti apzinīga. Sejas, acu maskas man vienmēr ir līdzi, bet nekad netiek izmantotas – viņa pati katrreiz ir sagatavojusies un tās uzklājusi pirms manas ierašanās."
10 procedūras, trīs produkti un četri ieteikumi
Apzinīga pieeja rūpēm par ādu esot mantota no mātes: "Viņai tikko palika 82 gadi, bet izskatās uz 60. Vēl pat šodien mamma mēdz šķendēties, ka man esot rūpīgāk jāgādā par ādu." Mišela ir slaveno, laikietilpīgo un sarežģīto (vienā reizē pat 10 procedūras) korejiešu skaistumkopšanas rituālu cienītāja, un kā būtiskākos izceļ trīs produktus – 108 eiro vērto "Tacha The Essence Skinkare Boosting Treatment" serumu, 250 eiro "Augustinus Bader The Ritch Cream" sejas krēmu, 120 eiro "Guerlan Orchidée Impériale Mask" sejas masku. Bez šiem salīdzinoši dārgajiem produktiem ir arī vienkāršāki ieteikumi: nekad nedoties pie miera ar uz sejas atstātu dekoratīvo kosmētiku, neaizrauties ar agresīviem tīrīšanas līdzekļiem, lietot individuāli sev piemērotāko sejas krēmu: "Un pirms svarīga pasākuma nedoties uz jaunām, nepārbaudītām procedūrām."
Dabisks, nevis dekoratīvs skaistums
"Nevēlos, lai meikaps būtu kā vēstījums, gribu, lai viņa izskatītos skaista," to, ka dekoratīvā kosmētika nedrīkst dominēt, uzsver aktrises meikapa māksliniece. No sākuma āda tiek attīrīta, seko kopšanas līdzekļi dabiskam ādas mirdzumam, tad – tonālais krēms un acu zīmulis. Mišelas dabiskā skaistuma akcentēšanai tiek izmantotas brūnas acu ēnas - nedaudz uz plakstiņa un gar apakšējo skropstu līniju, pēc tam – skropstu praimers un skropstu tuša.
Modē ilgtspēja
"Mūsu apģērbs ir spogulis tam, kas notiek apkārtējā vidē," ir viņas modes filozofija un tādēļ kopš 2016. gada Mišela ir ANO Attīstības programmas "Goodwill" labas gribas vēstnese – "Modes industrija ir viena no lielākajām piesārņotājām un sociāli netaisnīgākajām nozarēm, tāpēc, izmantojot savu kino, tv un izklaides platformu, gribu veicināt izpratni un atbalstu ilgtspējas mērķiem. Katrs no mums var spēlēt būtisku lomu un savu dzīvesveidu uz šīs planētas padarīt ilgtspējīgu, un labdabīgāku visiem tās iedzīvotājiem. "Patērētājs ar saviem iepirkšanās paradumiem var burtiski veicināt pārredzamu zīmolu uzņēmējdarbības praksi un uzlabot savu sociālo un vides nospiedumu. "Ikreiz, kad jāpieņem lēmums par jaunas kleitas iegādi, vispirms pajautājiet sev, vai tā tiešām ir nepieciešama, vai tā patiks vēl ilgi. Tādējādi būs mazāka iespējamība, ka kleita tiks uzvilkta tikai vienu reizi un izmesta. Izvēlieties kvalitāti un nevis kvantitāti, pārbaudiet etiķetes, neiegādājieties apģērbu, kas satur neatjaunojamu un bioloģiski nenoārdāmu materiālu maisījumus. Lai jūsu modes izvēle ir jūsu izpausme, jūsu viedoklis, jūsu balss par ilgtspējīgu nākotni!" iesaka aktrise.
Neļauj kleitai sevi valkāt
Mišela ir sapratusi, ka mode nav tikai priekam, bet tā noder arī kā dialogs ar faniem ("Bez viņiem man nebūtu pat iespējas atrasties uz sarkanā paklāja") un veicina ažiotāžu par uzņemto filmu: "Esmu apjautusi, ka fani alkst redzēt sarkano paklāju tērpus. Skaidrs, tā ir daļa no mūsu darba – esam radījuši šo maģisko filmu pasauli, un prezentācija ir kā tās turpinājums." Tiesa, augstās modes vārdā viņa neesot gatava upurēt savu pašsajūtu: "Beigu galā apzinos, kas es esmu. Nedrīkst ļaut kleitai sevi valkāt un izvēlēties tērpu, kurā nevar paelpot, trīs stundas nosēdēt vai aiziet uz tualeti."
Mammas zelta padomi
2023. gada Holivudas balvu sezonā Mišela Jeo ir īpaši populāra – saņēmusi Zelta globusa, Ekrāna aktieru ģildes un Amerikas Kinoakadēmijas balvu par lomu filmā "Everything Everywhere All at Once", bet tāpat mammai viņa ir mazā, nepieredzējusī meitiņa, kurai dot padomus pat sarkanā paklāja tērpu un frizūras izvēlē. "Mums ar mammu ir ļoti interesantas, skaistas attiecības. Viņa man piezvanīja, lai paziņotu, ka uz Kinoakadēmijas balvas ceremoniju nedrīkstu vilkt bikses, ka vajagot to, šo un vēl kaut ko. Biju nedaudz nejauka un pamānījos. sakot: "Ak, mammu, nē, šuvēja man tieši radīja smokingu!". Protams, māmiņa nepiekāpās: bikses vizuāli saīsinot augumu, jāsaka šuvējai, ka ir pārdomājusi. Kā citas mammas, arī viņa aizmirstot, ka meita ir pieaugusi: "Un man ir jāatgādina vai jāpārjautā, vai atceras cik veca esmu."