Ar audžumammu un Kirilu tiekos Elejā, mazpilsētā pie Lietuvas robežas, Meščersku ģimenes sērijveida daudzdzīvokļu mājas piecu istabu dzīvoklī. Svetlana acumirklī uzbur svētkiem cienīgu galdu, piedāvā arī nule kā izvārītu boršču. Zupa pagatavota laikus, lai audžudēli, atgriežoties no skolas, uzreiz varētu kārtīgi paēst. Viņiem tagad vecums, kad augšanas procesi norit īpaši strauji, – 13 un 14 gadi. Paciemoties, jo brauc žurnālisti, uzaicināts arī Kirils. Diemžēl – Svetlana jau pie namdurvīm atzīst, ka Kirils ir paguvis pusdienlaikā jau krietni "uzņemt uz krūti". Kirila acis ir glāžainas, runas veids nedaudz bremzēts, bet uz jautājumiem atbild, lai gan tie, kas puisi pazīst no regbija treniņiem, jau iepriekš brīdināja – Kirils nav runīgs, atvērtāks tikai šaurā cilvēku lokā.
No līdera regbijā līdz personai bez pastāvīgas dzīvesvietas
Kirilu pie audžuvecākiem atveda naktī. Toreiz viņam bija astoņi gadi. Ģimenē jau kopš divu gadu vecuma dzīvoja Kirila brālis Sergejs. Svetlanas vīrs Valērijs, padzirdot nakts stundā pie durvīm rosību un tekstu – vai nevar paņemt puisēnu, jo te jau dzīvojot viņa brālis, uzreiz uzsauca –
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
