Placenta un mirušā pelni gredzenā? Pirmā latviete, kas darina neparastas piemiņas rotas

Kāds ir šo rotu izgatavošanas process un kāds ir bijis neierastākais lūgums no klientu puses?

Kristīnes Treibahas stāsts par rotu darināšanu no bioloģiskajiem materiāliem aizsākās, kad viņa, pavadot laiku sociālajos tīklos, pamanījusi kādu meiteni, kas veido akmeņu rotas, izmantojot apstrādātu pienu. Ziņkārības dēļ viņa sāka par to interesēties vairāk, tolaik gan ar domu, ka tas ir kaut kas foršs, ko gribētu izveidot pati sev: "Tā kā man bija tieši piedzimusi otrā meitiņa un mēs vēl nebijām ģimenē ieplānojuši, vai tiešām būs vēl kāds bērniņš, man šī zīdīšanas pieredze šķita ļoti īpaša un es par to vēlējos saglabāt atmiņas. Jo, iespējams, tas ar mani notiek pēdējo reizi dzīvē..."

Tolaik tā bija ideja tikai un vienīgi par un ap pienu. Tomēr, papētot šo tēmu dziļāk, Kristīne atskārta – tā kā viņai ikdienā ir brīvs laiks, viņa māk atrast visu, kas ir nepieciešams, sagādāt materiālus un iemācīties, kā šos bioloģiskos materiālus apstrādāt, šādas nozīmes rotiņas varētu veidot ne tikai sev, bet arī piedāvāt citiem.

Kāds ir šo rotu vēstījums?

Ja gribam nosaukt vienā vārdā, tās ir piemiņas rotas – "keepsake". Tā kā es pati veidošanas procesu uzsāku ar pienu, manā mājaslapā un arī "Instagram" profilā vairāk ir redzamas tieši rotas no piena. Bet vēlos paplašināties, vairāk pievēršoties tieši piemiņas rotu veidošanai. Latvijā mazāk, bet gan ASV, gan citviet Eiropas valstīs populāras kļuvušas kremācijas pelnu rotas. Es nezinu, kāda ir "politika" Latvijā, kā šie pelni tiek nodoti pēc cilvēka kremācijas, bet, ja tu vari saglabāt gredzenā vai kaklarotā kaut gramu sev mīļa cilvēka pelnu, manuprāt, tas ir kaut kas unikāls!

No kādiem bioloģiskajiem materiāliem ir iespējams izveidot šīs rotas?

Vispopulārākais materiāls, kā jau minēju, ir tīras piena rotas vai to sajaukums – piens un bērna pirmie mati, piens un nabassaite (arī es esmu abas bērnu nabassaites saglabājusi) –, vai arī tikai nabassaite.