Mārtiņš Kapzems ir ne tikai raidījumu un pasākumu vadītājs, bet arī dzīvnieku draugs un divu suņu saimnieks. Pirms dažiem gadiem Mārtiņš ar sievu Jūliju uzņēmās rūpes par suni no patversmes. Viņš uzskata, ka cilvēkiem vajadzētu adoptēt dzīvniekus, nevis pirkt no audzētājiem, jo patversmes ir pārpildītas ar uzticamiem un lieliskiem ģimenes draugiem. Mārtiņš dalās ar savu pieredzes stāstu un cer, ka viņa piemērs iedvesmos arī citus palīdzēt grūtībās nonākušajiem dzīvniekiem un uzņemt savās mājās ķepaini no patversmes.
Tavā ģimenē ir viens suns no patversmes – Vaipere. Vai pareizi?
Jā, Vaipere ir no patversmes. Pusgadu pēc adopcijas sapratām, ka viņai noderētu kompānija, tāpēc nolēmām ģimenē uzņemt vēl vienu četrkājaino draugu. Meklējām kucēnu, kurš piedzimis laukos un kuru vienkārši atdod. Tā arī atradām Megiju. Vaipere viņu ļoti labi pieņēma, uzņemoties mammas lomu. Šobrīd abas ir labākās draudzenes.
Kāda bija tava iepriekšējā pieredze ar dzīvniekiem pirms paņēmi no patversmes Vaiperi?
Domājot par bērnību, atceros suni, kurš kopā ar mums nodzīvoja ilgu mūžu. Pēc tam ģimene uzņēmās rūpes par vēl vienu suņuku. Tad kādu laiku mums nebija četrkājaino draugu, līdz nolēmām adoptēt Vaiperi.
Kā pieņēmi lēmumu par labu dzīvnieka adopcijai? Kā sastapies ar Vaiperi un kāpēc tieši šis suns devās jums līdzi uz jaunām mājām?
Mēs braucām uz patversmi vest pastaigā suņus. Parasti suņus dod rindas kārtībā – vispirms pastaigā iet tie, kuri sen nav bijuši izstaigāties. Pastaigu laikā gājām garām voljēriem, kur arī pirmo reizi ieraudzījām Vaiperi. Viņa ļoti skaļi rēja, smilkstēja un lika par sevi manīt. Pirms došanās prom patversmes darbiniekiem jautājām, vai nākamreiz varam izvest pastaigā konkrētu suni, un mums atļāva. Nākamajā patversmes apciemošanas reizē mums iedeva Vaiperi un viņas voljēra biedreni. Abi suņi bija lieliski, bet ar Vaiperi mēs izjutām īpašu saikni. Viņai ir tik plaša sirds, ka pat uz sāna sunītei ir melns pleķis sirds formā. Pusotru mēnesi regulāri braucām pie Vaiperes uz patversmi, lai saprastu, ka šis suns patiešām ir kā radīts mums.
Kā tu vērtē – vai viegli adoptēt dzīvnieku?
Jābūt gatavam vairākas reizes nedēļā doties uz patversmi. Kādam tas var būt viegli, bet kādam – grūti. Jāsaprot tas, ka pastaigas palīdz gan iepazīt suni, gan sagatavoties tam, ka ikdienā ar dzīvnieku būs vairākas reizes dienā jādodas ārā. Arī tad, kad ir drēgns laiks un gribas laiski gulēt mājās, suns būs jāizved pastaigā. Mēs dzīvojam sestajā stāvā, tāpēc katru dienu vairākas reizes sanāk kārtīgi izkustēties. Bez suņiem man noteikti nebūtu tik aktīvs dzīvesveids. Ar kaķi dzīves ritms ir citādāks, taču jebkurš dzīvnieks prasa rūpes un uzmanību.
Pirms dokumentu parakstīšanas ir nopietni jāizsver savas iespējas uzņemties rūpes par dzīvnieku. Noteikti arī jāaprunājas ar vecākiem vai draugiem, vai viņi varēs ķepaini pieskatīt, ja brauksiet, piemēram, ceļojumā. Patversmē jaunajiem saimniekiem uzdod pāris jautājumus, lai pārliecinātos, ka viņi ir atbildīgi. Kopumā process nav sarežģīts, taču noteikti emocionāls. Adoptējot dzīvnieku, tava ikdiena vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš. Ķepaiņi ienes mājās mīlestību un siltumu.
Vai adopcijas, iedzīvošanās un audzināšanas procesā kāds aspekts sagādāja raizes?
Nē, Vaipere ir kā no Visuma mums sūtīta – suns bez problēmām. Kad adoptējām Vaiperi, īrējām dzīvokli, kurā nedrīkstēja turēt mājdzīvniekus. Dodoties uz kādu pasākumu un atstājot sunīti vienu uz visu vakaru, viņai teicām: "Vaipere, tev tagad būs jābūt ļoti klusai!" Viņa patiešām bija klusa – neizdvesa nevienu skaņu un pacietīgi gaidīja mūs mājās.
Ko tu ieteiktu tiem cilvēkiem, kuri tikai vēl domā par mājdzīvnieka adopciju no patversmes?
Es iesaku vispirms aprunāties ar kādu, kurš ir adoptējis mājdzīvnieku vai strādā patversmē. Šī ir iespēja uzdot visus interesējošos jautājumus. Iesaku iedrošināt sevi un citus adoptēt dzīvniekus no patversmes. Man prieks, ka arī manā draugu un paziņu lokā daudzi ir adoptējuši savus mīluļus. Uzskatu, ka vispirms jāiztukšo patversmes un tikai tad jādomā par dzīvnieku iegādi no audzētājiem. Patversmēs dzīvnieki nebūt nav sliktāki – Vaipere ir supersuns! Domāju, ka ikviens var atrast sev labāko draugu. Piemēram, ja esi tādā vecumā, kad ir daudz brīvā laikā, patversmēs daudz dzīvnieku ir "opīši" un "omītes". Vecāks ķepainis mīlēs tevi tikpat ļoti, cik kucēns. Turklāt būsi rīkojies cēlsirdīgi, dodot iespēju dzīvniekam atlikušos gadus pavadīt gādīgās mājās.
Ja cilvēkiem nav iespēju adoptēt dzīvnieku, bet ļoti vēlas palīdzēt patversmēm un iesaistīties, kā to vēl var darīt?
Patversmēm ļoti nepieciešams sabiedrības atbalsts un iesaiste. Ja nav iespēju adoptēt dzīvnieku, var palīdzēt ikdienas darbos, piemēram, rudenī grābt lapas vai sacirst malku. Ļoti liels atbalsts patversmēm ir suņu vešana pastaigās – viņu ir ļoti daudz, visiem vajag izkustēties. Var atbalstīt patversmēs nonākušos dzīvniekus, ziedojot finansiālus līdzekļus, ēdienu, našķus, rotaļlietas. Šīs lietas var nogādāt patversmes apmeklējuma laikā vai arī iesaistīties dažādās labdarības akcijās. Piemēram, šobrīd "Rīga Plaza" norisinās kampaņa "Sasildi ķepaiņus!". Ja nav iespēju aizbraukt uz patversmi, bet līdz 5. novembrim sanāk braukt garām lielveikalam, aicinu tur iegriezties un sameklēt 1. stāvā ziedojumu kasti. Visi ziedojumi tiks nogādāti dzīvnieku aizsardzības biedrībai "Ķepu ķepā". Arī mēs ar Vaiperi un Megiju plānojam turp doties, lai noziedotu.
Vēl var palīdzēt dzīvniekiem atrast jaunus saimniekus šādi: aizbrauc uz patversmi, nofotografē ķepaini, apkopo par viņu pieejamo informāciju un ieliec, piemēram, savā "Instagram" kontā. Varbūt kāds, pateicoties tavai publikācijai, iegūs sev labāko draugu! Aicinu nebūt vienaldzīgiem un atrast sev piemērotāko veidu, kā palīdzēt grūtībās nonākušajiem dzīvniekiem. Katrs no viņiem ir pelnījis būt samīļots, sabučots un aprūpēts. Ceru, ka mans pieredzes stāsts būs kādam pamudinājums iesaistīties, pārvarēt bailes vai šaubas un dot gādīgas mājas dzīvnieciņam no patversmes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
